• Tweet

Partija “Progresīvie” portālā ManaBalss ir iesniegusi iniciatīvu par pilnvērtīgas veselības aprūpes nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iniciatīvā piedāvāts veikt grozījumus pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot obligātu un universālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 8% no IKP 2022. gadā.

“Veselības aprūpe ir valsts uzdevums un tai ir jābūt pieejamai uz vienlīdzīgiem nosacījumiem un pietiekamā apmērā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem vienādā apmērā, jo īpaši iekļaujot un veicinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli apdraudētākajās grupās. Valstij ir jāpilda Satversmē noteiktais sociāli atbildīgās valsts princips, kas liedz atteikt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši budžeta iespējām. Valstij ir jāpalielina veselības aprūpes finansējums līdz 8% no IKP līdz 2022.gadam. Cilvēks nevar brīvprātīgi izvēlēties, vai viņam būs nepieciešama veselības aprūpe. Veselības aprūpe no citām nozarēm atšķiras ar to, ka pakalpojumu patērētājs nevar pieņemt patstāvīgu informētu lēmumu, viņš spiests deleģēt izvēli speciālistiem, un tāpēc neviens nedrīkst būt izslēgts no pilnvērtīgas valsts veselības aprūpes. Tāpat nav pieļaujams, ka cilvēkiem tiek atteikta medicīniskā aprūpe budžeta līdzekļu nepieejamības dēļ, kamēr valsts atrod līdzekļus finansēt citas savas funkcijas. Visās Eiropas attīstītajās valstīs ir atrodama vai nu universālā veselības aprūpes sistēma, kur tiesības uz veselības aprūpi ir katram rezidentam, neatkarīgi no nodokļu no maksas, vai nu obligāta apdrošināšanas sistēma ar faktiski 100% apdrošinātu iedzīvotāju. Nav pieļaujama “dalīšana grozos” vai “nodokļu nomaksas veicināšana”, izmantojot tiesības uz veselību,” pausts iniciatīvā.

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot obligātu un universālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un paredzot veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 2022.gadam un sasaisti ar 8% no IKP. Pretēji plaši apgalvotajam veselības aprūpes finansējuma palielinājums ir iespējams jau vistuvākajā laikā. Potenciālie finanšu avoti ir reversā PVN ieviešana, nopietna ēnu ekonomikas apkarošana kopumā un patiesa progresīvā nodokļa ieviešana, nosakot vienlīdzīgu ienākuma nodokli gan darba ņēmējiem, gan ienākumiem no kapitāla. Pēc ekonomistu aprēķiniem šobrīd valsts ienākumiem secen aiziet aptuveni 400 miljonu eiro no neieņemtā PVN (Latvijā tas ir katrs 5.eiro, kamēr Igaunijā tikai katrs 10.eiro). Tāpat papildu ieņēmumi netiek gūti no akcīzes nodokļa, nelegālās nodarbinātas un neefektīvas nodokļu iekasēšanas. Šobrīd Latvijā nodokļi veido 28% no ekonomikas apjoma, lai gan vidējais rādītājs būtu pie 40% līdz pat 50% no IKP. Tāpat būtisku pienesumu valsts ieņēmumiem dotu progresīvā nodokļa iekasēšana no kapitāla ienākumiem, uzskata partija.

“Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība ir viens no faktoriem, kas kavē Latvijas attīstību, uz ko regulāri ir norādījusi virkne starptautisku ekspertu un organizāciju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme, pozitīva demogrāfiskā attīstība un sabiedrības drošība nav iedomājama bez pilnvērtīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ikvienam sabiedrības loceklim. Universāli un pilnvērtīgi veselības aprūpes pakalpojumi ir pamats valsts ilgtermiņa attīstībai. Esošais regulējums, kas dala cilvēkus pēc dažādiem likumīgiem nodokļu režīmiem nav konstitucionāli pamatots un nedrīkst būt par iemeslu atšķirīgai valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai,” pauž partija.

Kā zināms, Saeima pērn pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Foto: Pixabay