VID masveidā sācis meklēt darbiniekus; šobrīd esot pusotrs simts vakanču
Pēc divus gadus notikušās reorganizācijas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) masveidā sācis meklēt darbiniekus, par to svētdien vēsta raidījums “LNT ziņas”.
Tik apjomīga vakanču izsludināšana vienā reizē notiek pirmo reizi pēc divus gadus notikušās reorganizācijas, kad tika likvidētas aptuveni 400 štata vietas, reāli atlaižot vairāk nekā 120 darbiniekus. Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldes direktore Līga Loca nenoliedz, ka reorganizācijas laikā vakanto amatu izsludināšana tikusi ierobežota un dienesta darba sludinājumi saistīti ar darbinieku aiziešanu. Galvenais iemesls esot atalgojums, kas nav konkurētspējīgs gan ar citām valsts pārvaldes iestādēm, gan arī ar privāto sektoru.
“Mēs no savas puses jau esam mēģinājuši savu finanšu ietvaros rast iespējas šo atalgojumu paaugstināt, bet tas atalgojuma paaugstinājums dalījās proporcionāli uz visiem darbiniekiem. Ir amati, kuros ir jau ilgstoši strādājoši darbinieki, kuriem ir trešā kvalifikācija un kurus vēlamies noturēt. Viņiem šis pieaugums ir jūtamāks, nekā uz šo pirmo kvalifikācijas pakāpi, kur šīs profesionālās pieredzes noteikti nav vai viņa ir ļoti minimāla,” norāda Loca.
Patlaban VID publicējis 23 darba sludinājumus ar 28 vakancēm. Galvenokārt tiek meklēti nodokļu inspektori, bet nepieciešams arī iekšējais auditors, personāla speciālists, jurists, grāmatvedības un muitas eksperts.
Darba sludinājumā nodokļu inspektoriem piedāvātā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir sākot no 600 eiro. Kā norāda raidījumam norāda “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš, privātajā sektorā par šādu algu var atrast darbu tirdzniecībā vai asistējošās pozīcijās. Privātajā sektorā, iespējams, netiek prasīta īpaša pieredze un izglītība, lai saņemtu šādu atalgojumu. Savukārt valsts sektorā un VID šiem amatiem tiek prasīta zināma kvalifikācija.
Dienestā kopumā šobrīd esot pusotrs simts vakanču. Taču konkurss uz visiem amatiem netiek sludināts, jo fiziski ar tik lielu apjomu, lai caurskatītu pretendentus, tur netiktu galā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk