• Tweet

Neatkarīgi no etniskās piederības Latvijas iedzīvotāji vienlīdz gatavi atbalstīt vismaz vienu politisko spēku – Zaļo un zemnieku savienību (Neatkarīgā, 10.01.18.), taču, vērtējot katru politiķi atsevišķi, katrai etniskajai grupai ir savi favorīti un latviskās sabiedrības noskaņojums ir daudz svārstīgāks.

Neatkarīgās pasūtītās un SKDS 2017. gada decembrī realizētās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka starp sešiem augstāko darbības novērtējumu guvušajiem politiķiem gan latviski runājošo, gan krieviski ģimenē runājošo respondentu favorītu vidū atrodami tikai divi politiķi – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs. Turklāt šo politiķu izvietojums topā būtiski atšķiras.

Latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū R. Vējoņa darbība ir visaugstāk vērtētā, bet krieviski runājošo vidū prezidents ierindojas tikai trešajā vietā. Savukārt A. Lemberga darbība latviski runājošo vidū guvusi tikai sesto augstāko vērtējumu, bet krievvalodīgo grupā otro.

Interesanti, ka to respondentu īpatsvars, kas R. Vējoņa darbību vērtē negatīvi, abās etniskajās grupās ir gandrīz vienāds – 21,3% un 20,4%, bet A. Lemberga darbības vērtējumā viedokļi krasi atšķiras. Proti, 44,5% latviski runājošo respondentu viņa darbību vērtē negatīvi, bet tikai 9,5% krievvalodīgo domā tāpat.

Salīdzinot ar 2016. gada decembrī veikto aptauju, A. Lembergs savas pozīcijas saglabājis krievvalodīgo reitingā, bet latviski runājošo vidū viņš no trešās augstāk vērtētās pozīcijas noslīdējis līdz sestajai. Politologs Ivars Ījabs atzīst, ka A. Lemberga vērtējuma kritumam ir nepārprotama saikne ar tā dēvētās oligarhu lietas un Rīdzenes sarunu aktualizēšanu, taču kopumā A. Lemberga vērtējumu šīs svārstības nav būtiski ietekmējušas.

Visu respondentu vidū Lembergs arī šajā aptaujā saglabājis otro augstāko pozīciju ar lielāko skaitu viņa darbību pozitīvi vērtējošo respondentu. Vēl vairāk – pozitīvi viņa darbību vērtējošo skaits pieaudzis par 2,9 procentpunktiem, kamēr negatīvi vērtējošo pieaudzis vien par 0,8 procentpunktiem.

«Politiķim ir svarīgi, lai viņam būtu pozitīvs reitings, bet ir politiķi, kam vienlaikus ir gan augsts pozitīvais vērtējums, gan negatīvais, un tas netraucē būt ievēlētam. Piemēram, Ušakovam latviešu vidū ir augsts negatīvais vērtējums, bet viņš to neņem vērā,» saka eksperts.

Šo tēzi apliecina arī aptaujas rezultāti. Ja latviskās respondentu grupas izveidotajā augstāk vērtēto politiķu sešniekā nav ne Rīgas mēra Nila Ušakova, ne viņa vietnieka Andra Amerika, tad krievvalodīgo vidū N. Ušakova darbība ir vispozitīvāk vērtētā, bet Andra Amerika – piektā augstāk vērtētā.

Latvieši nav arī pārāk augstās domās par no Saskaņas saraksta Eiropas Parlamentā ievēlēto Andreju Mamikinu vai Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču, bet krievvalodīgo vidū augsti netiek vērtēts ne finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, ne Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, ne tiesībsarga Jura Jansona sniegums.

Starp abu etnisko grupu veidotajiem topiem vērojama vēl viena būtiska atšķirība – krievvalodīgie savās simpātijās ir noturīgāki. Salīdzinot ar 2016. gada nogalē veikto aptauju, šīs etniskās grupas favorītu sešniekā vērojama tikai viena personāža nomaiņa. Viņi kaut kādu iemeslu dēļ vīlušies No sirds Latvijai līderes Ingunas Sudrabas sniegumā. 2016. gadā viņa bija politiķe ar piekto labāk vērtēto sniegumu, taču aizvadītajā decembrī no TOP 6 pazudusi, nonākot septītajā pozīcijā. Viņas vietu, visticamāk, aizvadīto pašvaldību vēlēšanu iespaidā ieņēmis Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Turklāt viņš šo pozīciju ieņēmis, neizjaucot topa kārtību.

Savukārt latviski runājošo respondentu veidotajā sešniekā politiķi ne tikai samainīti vietām, bet parādījušies pat jauni. Topu pametis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un bijušais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, kas nu cenšas sevi pierādīt Rīgas domes opozīcijā. Viņu vietā nākusi finanšu ministre, kas no 15. vietas 2016. gada topā nu nokļuvusi trešajā, bet Saeimas priekšsēdētāja no 16. vietas pakāpusies līdz ceturtajai.