• Tweet

Pircēju Rīgas Centrāltirgū netrūkst arī ikdienā, bet, gadumijai tuvojoties, šeit iegriežas pat tie, kuru parastajos maršrutos tirgus nav iekļauts. Savā ziņā Centrāltirgus ir kā sala lielveikalu jūrā, un jaunā gada sagaidīšanai pircēji šeit vēlas nopirkt kaut ko īpašu.

«Kāds meklē vissvaigākos, gardākos un savai gaumei tuvākos vietējos produktus, kāds grib atrast lietas, kas atgādina vecos laikus. Šodien ražotāji orientējas uz pircēju vēlmēm: ko mēs gribam nopirkt – to viņi arī ražo. Ja prece vienreiz nebūs pa prātam, klients otrreiz pie šā pārdevēja vairs nenāks,» savos vērojumos dalās Rīgas Centrāltirgus Sanitārās uzraudzības daļas vadītāja Marija Piščikova, «savukārt mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievērotas nekaitīguma prasības. Pircēji kļūst prasīgāki un arī ieinteresētāki, reizēm viņi ar saviem jautājumiem vēršas arī Sanitārās uzraudzības daļā. Jautājumus var uzdot arī RCT mājaslapā.»

Ievēro ES prasības

«Mums ir jāievēro tās visas prasības, kas ir spēkā Eiropas Savienībā, turklāt tās tiek regulāri pilnveidotas,» skaidro M. Piščikova. «Ir ES regula, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu. Tur noteikts, ka uzreiz pēc nokaušanas gaļa jāatdzesē līdz +70 temperatūrai un tāda jānodrošina arī tālākajos apstrādes posmos. Cūkgaļu nedrīkst izvest no kautuves, kamēr nav veikta trihinelozes analīze. Visā Eiropā šīs infekcijas bīstamība ir ļoti liela, un ir jāsaprot, ka, iegādājoties caur pazīšanos nenosakāmas izcelsmes cūkgaļu, mēs ļoti riskējam, jo nezinām, kādos apstākļos cūka ir turēta un vai gaļa ir pārbaudīta. Govīm būtiska ir cita – sūkļveida encefalopātijas – analīze. Latvijā gan šajā ziņā statistika ir ļoti labdabīga. Jāievēro komercnosaukumi: teļa gaļa ir tad, ja dzīvnieks nokauts līdz astoņu mēnešu vecumam, bet jaunlopa gaļa – no astoņu līdz 12 mēnešu vecumam. Informācijai par liellopu gaļu ir jābūt ļoti precīzai. Zinot krotālijas numuru, mēs publiskajās datu bāzēs varam to pārbaudīt. No vienas puses, visvieglāk ir kontrolēt jau fasētu un marķētu gaļu, bet – no otras puses – pircēji grib pašu svaigāko, bet fasētā ne vienmēr ir tāda. Svaigāko pēc pasūtījuma joprojām ved uz tirgu. Mums nav problēmu izsekot, no kurienes un kā gaļu ved, kā tā tiek uzglabāta u.c. Produkta nekaitīgums ir atkarīgs no ražotāja paškontroles sistēmas pilnīgi visos ražošanas procesa posmos.»

Pircējiem savi kritēriji

Vienam, atnākot uz tirgu, šķiet svarīgi, kā izskatās pārdevējs, kā viņš strādā, cits izstaigā visu paviljonu, izvērtējot piedāvājumu un cenas, dažs meklē cūkgaļu ar biezu speķi – no sivēnmātēm, kas vairākkārt atnesušās, kāds lūko atrast par lielu retumu kļuvušās buljona vistas, un Centrāltirgū tas tiešām izdodas. Daudzi grib būt pārliecināti, ka gaļa ražota Latvijā. «Ar to mums ir jācīnās visvairāk,» atzīst Sanitārās daļas vadītāja. «Nevaram izstāvēt blakus katram pārdevējam, bet mēs jau aptuveni zinām, kur jāiet un kas jāpārbauda. Ievestā cūkgaļa ir galvenokārt no Beļģijas. Kādreiz ļaudis runāja, ka pie gaļas paviljona stāv mašīnas ar poļu numuriem, taču tās veda produkciju no Beļģijas vai Vācijas.»

Dažam rodas šaubas, vai gaļa nav bijusi saldēta un pēc tam atlaidināta. «Pilnīgi droši varu teikt, ka saldēts ir tikai Ibērijas speķis no Spānijas un liellopu mēles, pārdota tiek arī saldēta putnu gaļa,» skaidro M. Piščikova. «Pārējā gaļa nāk no kautuvēm atdzesētā veidā, uzglabāšanas temperatūra var būt arī 00. Uzglabāšanas apstākļi ir noteikti, bet realizācijas termiņu nevar noteikt – kādreiz tās bija sešas diennaktis, bet šobrīd uzglabāšanas ilgums ir atkarīgs no temperatūras; nulle grādos gaļa glabājas ilgāk nekā septiņos. Tāpēc mēs katru dienu veicam pārbaudi. Infrastruktūrā, ko piedāvā tirgus, ir centralizēta apgāde ar aukstumu, un mēs varam redzēt, cik un kā produkti uzglabājas, un, ja kvalitāte neatbilst, mūsu pieredzējušie veterinārārsti to tūlīt konstatē, un tad mēs neļaujam preci realizēt. Tas notiek reti, bet tomēr gadās.»

Mazliet par malto gaļu

Svētku galdā ir vieta dažādām kotletēm, viltotajam zaķim un citiem maltās gaļas izstrādājumiem. Pirkt jau samaltu gaļu vai noskatīt vēlamo gabalu un lūgt to samalt? Bet vai gaļasmašīnas būs tīras?

«Gaļasmašīnas mūsu tirgū ne tikai rūpīgi mazgā un dezinficē, bet vienu reizi dienā tās nāk mums atrādīt, par ko pēc pārbaudes izdarām atzīmi žurnālā,» stāsta M. Piščikova. «Maltā gaļa, protams, ir lētāka nekā gabals, kuru tirgotājs var pārdot veselu, taču pastāv izvēle. Uzglabāšanas temperatūra maltajai gaļai ir +20, nevis +70 kā liemenim, jo maltajā gaļā baktērijas vairojas ātrāk. Es iesaku izvēlēties gabalu un palūgt to samalt. Var izvēlēties arī gabalu ar kauliņu un ādu, tos nogriezīs un iesaiņos līdzi; citi grib, lai gaļu maļ ar visu ādu. Var arī kombinēt cūkgaļu un liellopu gaļu. Jāpiebilst, ka maltā gaļa nav tas pats, kas kotlešu masa, kādu pārdod, piemēram, lielveikalos. Kotlešu masai var būt pievienotas pārtikas piedevas, teiksim, sāls, konservanti, garšvielas, kamēr maltajai gaļai nekas netiek pievienots.»

Iegādājoties zivis

Dažādos avotos uzskaitītas svaigas zivs pazīmes: žaunas ir sarkanas, nevis blāvi sārtas vai pelēkas; acis (arī saldētai zivij) dzidras un spožas, nav iekritušas; zvīņas gludas, tīras, piegulošas; vēders nav uzpūsts; zivs grimst, ielikta ūdenī; to var klāt gļotas, bet tās ir bez skābas vai citādi nepatīkamas smakas; ribu asakas nav viegli atdalāmas no muskuļaudiem. «Saskaņā ar ES prasībām zivis ir jāuzglabā ledus kušanas temperatūrā, tātad ap nulli,» norāda Sanitārās daļas vadītāja. «Kādreiz cilvēkiem šķiet aizdomīgi, ka pēc saldētu zivju atlaidināšanas izdalās pārāk daudz ūdens, un viņi jautā, vai tikai tirgotāji zivis vēl papildus nemērcējot un nesasaldējot. Neesmu manījusi, ka tā notiktu, lai gan katru dienu apstaigāju visas uzglabāšanas telpas. Ir noteikts konkrēts procents, cik ūdens ir jābūt ledus glazūrā, un PVD reizēm to pārbauda. Sūdzības mēdz būt par dzīvo zivju labturības noteikumu neievērošanu. Turot zivis baseinos, pārdevēji grib parādīt pircējam, ka zivis ir svaigas. Pēc noteikumiem dzīvu nedrīkst pārdot, tā ir jāapdullina un jānogalina, bet gadās, ka pircēji, īpaši jau vecāki ļaudis, kuriem tā ir gadiem pierasta lieta, grib zivi ielaist vannā, lai tā saglabātos līdz likšanai galdā, un pārdevējs piekāpjas. Par to PVD var sodīt.»

Ar acīm, degunu un prātu

«Dodoties uz tirgu, ņemiet līdzi acis un degunu. Tirgū vēl saglabājas iespēja pagaršot un pasmaržot gatavo produkciju,» saka M. Piščikova. «Kad jūs pārliecināsieties, ka kvalitāte ir laba, nāksiet vēl, pārdevējs jūs jau pazīs, varēsiet kaut ko pasūtīt. Bet par produkta pareizu pārvadāšanu, uzglabāšanu un gatavošanu atbilstīgi higiēnas prasībām esam atbildīgi paši. Piemēram, jēlie produkti ir jānorobežo no gatavās produkcijas. Nedrīkst uz tās pašas darba virsmas griezt vistu un pēc tam desu vai citu produktu, kas netiks termiski apstrādāts. Arī rokas jāmazgā, lai nevarētu pārnest jēlo produktu daļiņas uz gatavo produktu. Trauks, kurā marinē vistu, nevis vienkārši jāizskalo, bet kārtīgi jāizmazgā ar mazgāšanas līdzekli un, ja tajā vēlāk jāliek, piemēram, salāti, jānoplaucē ar verdošu ūdeni.