• Tweet

Krievu skolu aizstāvji tuvākajā laikā plāno iesniegt referenduma par mazākumtautību skolu autonomiju, informēja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs.

Referenduma iniciēšanas pieteikuma iesniegšanas termiņš būšot atkarīgs no tā, cik ātri virzīsies piedāvātā likumprojekta par mazākumtautību skolu autonomiju izstrāde. Iespējams referendums tikšot iesniegs vēl šogad.

Viņaprāt savākt nepieciešamos parakstus nav nereāli, ņemot vērā, cik īsā laika periodā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” izdevies savākt vairāk nekā 10 000 parakstus iniciatīvai par bilingvālās izglītības saglabāšanu.

Ideja, kas virzīta caur portālu “Manabalss.lv” gan piedzīvojusi izgāšanos, tāpēc to mēģinās īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.

Kā zināms portāls apturējis iniciatīvu “Par mācību valodu brīvu izvēli”, jo pastāvējušas aizdomas, ka iesniegtā iniciatīva ir pretruna ar Satversmi.

Latvijas Krievu savienība uzskata, ka pārejas tikai uz latviešu valodu gadījumā mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums. Skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūs mācībvielu, un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.

“Secinājumu par jaunas mazākumtautību izglītības reformas kaitīgumu droši pamato 2004. un 2012. gada reformu acīmredzami negatīvie rezultāti – mācīties kļuva grūtāk, mazākumtautību skolu audzēkņu atzīmes strauji pasliktinājās, salīdzinot ar pirmsreformas laiku. Apgalvojums, ka mācības tikai latviski uzlabošot krievu skolu absolventu konkurentspēju, neiztur kritiku: jau tagad, kad latviešu valodā pasniedz ap pusi priekšmetu, trešdaļai skolēnu ir grūtības mācībās. Gadījumā, ja visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti tikai valsts valodā, nesekmīgu skolēnu skaits pieaugs lavīnveidīgi. Tas attiecīgi ietekmēs pašu jaunekļu karjeras iespējas un Latvijas ekonomiku,” pauž partija.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Paredzams, ka 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.