• Tweet

Jaunās konservatīvās partijas līdere, Rīgas domes deputāte un kaismīgā oligarhu apkarotāja Juta Strīķe publiskojusi viedokli, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piemītot īpaša vara un viņš pat komandējot premjerministru un Valsts prezidentu. Viņa aicinājusi valdību Lembergu un citus “oligarhus” izslēgt no lēmumu pieņemšanas politikā. Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs bijušajai t.s. čekas metožu piekritējai atgādina, ka politiskās vajāšanas laiki ir pagātnē.

“Personīgi man nav šaubu, ka gan Māris Kučinskis, gan Raimonds Vējonis danco pēc Lemberga stabules. Protams, šāds stāvoklis ir antikonstitucionāls un līdzinās feodālismam [..], ” ar tik skaļiem paziņojumiem šodien nākusi klajā bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece.

Ventspils mērs Aivars Lembergs nešaubās, ka šie izteikumi saistīti ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, jo nodeldētā plate par oligarhiem un sazvērestības teorijas par valsts nozagšanu ir teju vienīgais temats, par kuru publiskajā telpā runā ar “revolucionāro pārliecību” sirgstošā Strīķe.

“Strīķe turpina uzturēt šo Latvijas politiskās mitoloģijas tēlu, jo vēlas sevi apliecināt. Jo, ko gan Strīķe līdz šim ir izdarījusi? Neko jēdzīgu viņa nepaveica ne esot KNAB, ne arī politikā,” ir pārliecināts Lembergs, norādot, ka līdz šim bijusī KNAB izmeklētāja tikai par, iespējams, Sorosa naudu uztaisījusi mazapmeklētu tautas sapulci, kurā bārstījusi tukšus solījumus. Turklāt viņas reitings esot tik zems, ka neesot pārsteigums, ka viņa šādi apliecinoties.

“Politiķe ar čekista dvēseli, par kuru nezinām, vai tā ir Juta vai Anna, nāk un stāsta par to, cik viss Latvijā ir slikti, ka pie varas atrodas oligarhi, ka valsts tiek izlaupīta. Vai tiešām viņa domā, ka tauta tam noticēs?” vaicā Lembergs.

“Dārgā biedre Potapova – čekas nagu maucēju laiki ir sen pagājuši. Šeit ir demokrātiska Latvija, kurā ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, vai tas ir partijas sēdē vai uz ielas stūra,” norāda Lembergs, aicinot Strīķi uzrādīt, kuri konkrēti lēmumi Saeimā vai valdībā pieņemti viņam par labu. Tādu nav, jo, ja tādi būtu, tad sen jau visiem būtu zināmi.

“Tie ir politiskās propagandas meli!” ir pārliecināts Lembergs, norādot, ka tie, kuriem ir lielas, bet nepamatotas ambīcijas, drīz vien zemu krīt.

Pavisam iespējams Strīķe vairs nezina, kā sev pievērst uzmanību, tāpēc nāk klajā ar nepamatotiem apgalvojumiem, aiz kuriem cenšas piesegt pati savus “skeletus skapī”.