06/12/2017, Kategorija: Finanses, bankas

Kaut simboliskas, bet dāvanas Ziemassvētkiem šogad plāno iegādāties teju visi Latvijas iedzīvotāji (96%), liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Šogad būtiski palielinājies dāvinātāju īpatsvars, kuri par tēriņiem pirms svētkiem īpaši nedomā – no 19% pērn līdz 27% šogad pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas noteiktas summas savā budžetā neizdala. Tāpat divkārt retāk iedzīvotāji dāvanām plāno tērēt summas virs 200 eiro. Kopumā šogad vairāk svinētāju nolēmuši lūkot pēc nelielas vērtības simboliskām lietām.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām iecerējuši tērēt līdz 60 eiro, kam seko dāvanu budžets robežās no 61 līdz 100 eiro (20%). Savukārt 10% plāno dāvanu iegādei atvēlēt 100 līdz 200 eiro. Šogad iedzīvotāju skaits, kas negrasās sarūpēt dāvanas, sarucis līdz 4% (pērn šādu atbildi bija snieguši 6% respondentu).

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Ziemassvētku dāvanu iegādes procesā iedzīvotāji paļaujas galvenokārt uz saviem decembra ienākumiem. Tikai 17% cilvēku gaidāmo svētku izdevumu finansēšanai gatavi veidot uzkrājumus. Naudas krāšanas vietā vairums (33%) izvēlas dāvanas iegādāties pakāpeniski – vēl pirms iepirkšanās burzmas. Zīmīgi, ka tieši jaunieši vecumā līdz 25 gadiem ir tie, kas sākuši krāt naudu 1-3 mēnešus pirms svētkiem, lai gan sabiedrībā kopumā vidēji šādi rīkojas vien 11% iedzīvotāju.

Kopumā mainās arī dāvanu iegādes paradumi – kopš aizvadīta gada arvien vairāk svētku svinētāju dod priekšroku simboliskām dāvanām par nelielām summām. Saskaņā ar aptaujas datiem, spontānas dāvanas visbiežāk izvēlas vīrieši. Trešdaļa aptaujāto kungu atzīst, ka par dāvanām iepriekš nedomā un idejas rod vien iepirkšanās brīdī. Savukārt preces un pakalpojumus ar atlaidi galvenokārt nolūko sievietes (33%).

“Pozitīvi vērtējams fakts, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa Ziemassvētku apdāvināšanās laiku uztver daudz simboliskāk un atsakās no pārspīlējumiem, kas gada nogalē var radīt grūtības tikt galā ar visiem tēriņiem. Kā redzams, tikai retais svētku izdevumus plāno jau savlaicīgi, pamatā paļaujoties uz tekošajiem ienākumiem. Pie šāda scenārija jo īpaši rūpīgi nepieciešams izskaitļot, kādu ienākumu daļu patiesi ir iespējams veltīt dāvanām, svētku mielastam un citiem gada nogales tēriņiem,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Kā atklāj aptaujas dati, gada izskaņā populārākā iepirkumu vieta nemainīgi ir lielveikali, kuros dāvanas iegādā vairāk kā puse aptaujāto (66%). Taču aizvien biežāk iedzīvotāji dāvanu sarūpēšanu ieplāno dažādos tirdziņos. Ja pērn gadatirgus ar mērķi iegādāt svētku dāvanas apmeklēja 33% aptaujāto, tad šogad šāds nodoms ir jau 40% svinētāju. Savukārt interneta veikalos dāvanas iegādāties plāno trešdaļa (35%) aptaujāto, turklāt visbiežāk tas raksturīgi rīdziniekiem (39%). “Sekojot līdzi aktuālajām tendencēm un iedzīvotāju paradumu maiņai, pēdējos gados augošu popularitāti iemanto arī digitālie gadatirgi, kas norisinās interneta vidē. Šādu iepirkšanās pieredzi lielākoties novērtē tie Latvijas iedzīvotāji, kuri sev tuvos vēlas iepriecināt ar dažādu amatu meistaru darinājumiem un cenšas izvairīties no pirmssvētku kņadas,” stāsta E.Kropa.

Foto: Pixabay

1,174 skatījumi




Video

Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas

16/11/2026

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...

Lasīt tālāk
Video

Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks

12/11/2026

Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem

06/11/2026

Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus

05/11/2026

Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

ASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi

05/11/2026

Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?

30/10/2026

Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...

Lasīt tālāk
Video

Prēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?

23/10/2026

Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...

Lasīt tālāk
Video

Šīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?

21/10/2026

Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...

Lasīt tālāk