Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

“Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam. Un tas ir izdevies, valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu Latvenergo TEC stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu, vienlaikus paaugstinot Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju,” norāda ministrs.
Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu kopējais budžets 2018. gadam apstiprināts 183 966 614 EUR apmērā, no kā vislielākais finansējums – 89 314 340 EUR – paredzēts OIK samazināšanai, kā arī atbalstam energointensīviem uzņēmumiem un aizsargātajiem lietotājiem. Enerģētikas politikas īstenošanai (naftas rezervju nodrošināšanai, u.c. pasākumiem) papildu vēl paredzēti 29 372 507 EUR.
Būvniecības kvalitātes uzraudzībai, būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildības nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā, kā arī mājokļu pieejamības sekmēšanai 2018. gadā kopumā paredzēti 9 642 894 EUR, no kuriem 7 000 000 EUR plānoti mājokļu atbalsta programmas īstenošanai, kuras ietvaros nākamā gada laikā plānots izsniegt 2643 garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nākamajā gadā plānots paplašināt mājokļu atbalsta programmu, attiecinot to arī uz personām, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. A. Ašeradens: “Mūsu prioritāte ir veicināt pieejamību mājoklim, motivējot iedzīvotājus palikt Latvijā un izbraukušos – atgriezties dzimtenē, tādejādi samazinot darba spēka zudumu un emigrāciju. Paplašinot mājokļu atbalsta programmu nodrošināsim mājokļu pieejamību pēc iespējas plašākam personu lokam – gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem.”
Valsts budžeta kontekstā uzņēmējdarbībai ļoti būtiska ir plānotā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. “UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs šo uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos papildu finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumu attīstībā un inovācijās – tādejādi paaugstinot komersantu produktivitāti,” turpina ministrs.
2018. gadā turpināsies desmitiem atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējai paredzēti 34 011 736 EUR, kā ietvaros tiks atbalstīti komersanti starptautiskās konkurētspējas veicināšanai eksporta tirgos, projekti pētniecības rezultātu komercializācijai (tehnoloģiju pārnesei), identificēti eksporta projekti, uzsākti jauni potenciālie investīciju projekti, ieguldīts ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un īstenoti pasākumi “Konsultē vispirms” principa ieviešanai un jaunuzņēmumu atbalstam.
Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai 2018. gada valsts budžetā paredzēti 4 647 349 EUR, kā ietvaros tiks nodrošināta godīgas konkurences uzraudzība, kā arī tirgus uzraudzība un patērētāju tiesību aizsardzība, t.sk. tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.
Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, oficiālās statistikas nodrošināšanai 2018. gadā piešķirti 10 073 215 EUR.
Savukārt politikas plānošanai līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai paredzēti 6 904 537 EUR, izstrādājot, organizējot un koordinējot ekonomiskās politikas īstenošanu, attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām NVO un ieviešot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmas inovācijas, MVU uzņēmējdarbības un enerģētikas jomās.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk