Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

“Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam. Un tas ir izdevies, valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu Latvenergo TEC stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu, vienlaikus paaugstinot Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju,” norāda ministrs.
Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu kopējais budžets 2018. gadam apstiprināts 183 966 614 EUR apmērā, no kā vislielākais finansējums – 89 314 340 EUR – paredzēts OIK samazināšanai, kā arī atbalstam energointensīviem uzņēmumiem un aizsargātajiem lietotājiem. Enerģētikas politikas īstenošanai (naftas rezervju nodrošināšanai, u.c. pasākumiem) papildu vēl paredzēti 29 372 507 EUR.
Būvniecības kvalitātes uzraudzībai, būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildības nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā, kā arī mājokļu pieejamības sekmēšanai 2018. gadā kopumā paredzēti 9 642 894 EUR, no kuriem 7 000 000 EUR plānoti mājokļu atbalsta programmas īstenošanai, kuras ietvaros nākamā gada laikā plānots izsniegt 2643 garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nākamajā gadā plānots paplašināt mājokļu atbalsta programmu, attiecinot to arī uz personām, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. A. Ašeradens: “Mūsu prioritāte ir veicināt pieejamību mājoklim, motivējot iedzīvotājus palikt Latvijā un izbraukušos – atgriezties dzimtenē, tādejādi samazinot darba spēka zudumu un emigrāciju. Paplašinot mājokļu atbalsta programmu nodrošināsim mājokļu pieejamību pēc iespējas plašākam personu lokam – gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem.”
Valsts budžeta kontekstā uzņēmējdarbībai ļoti būtiska ir plānotā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. “UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs šo uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos papildu finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumu attīstībā un inovācijās – tādejādi paaugstinot komersantu produktivitāti,” turpina ministrs.
2018. gadā turpināsies desmitiem atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējai paredzēti 34 011 736 EUR, kā ietvaros tiks atbalstīti komersanti starptautiskās konkurētspējas veicināšanai eksporta tirgos, projekti pētniecības rezultātu komercializācijai (tehnoloģiju pārnesei), identificēti eksporta projekti, uzsākti jauni potenciālie investīciju projekti, ieguldīts ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un īstenoti pasākumi “Konsultē vispirms” principa ieviešanai un jaunuzņēmumu atbalstam.
Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai 2018. gada valsts budžetā paredzēti 4 647 349 EUR, kā ietvaros tiks nodrošināta godīgas konkurences uzraudzība, kā arī tirgus uzraudzība un patērētāju tiesību aizsardzība, t.sk. tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.
Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, oficiālās statistikas nodrošināšanai 2018. gadā piešķirti 10 073 215 EUR.
Savukārt politikas plānošanai līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai paredzēti 6 904 537 EUR, izstrādājot, organizējot un koordinējot ekonomiskās politikas īstenošanu, attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām NVO un ieviešot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmas inovācijas, MVU uzņēmējdarbības un enerģētikas jomās.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk