• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā skolu tīkla pētījuma mērķis nav objektīva analīze. Neatkarīgi no skolēnu skaita Latvijā nevar pastāvēt skolas ar zemu izglītības līmeni, otrdien, 14. novembrī, preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Izglītības un zinātnes ministrija ir nākusi klajā ar izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs. Tiek norādīts apgalvojums, ka no skolēnu skaita ir atkarīga izglītības kvalitāte.

“Vienkārši ģeniāla pieeja. Es domāju, ka vajag iesniegt priekšlikumu, lai Latvijai piešķir Nobela prēmiju,” ironizēja Ventspils mērs.

Viņš norādīja, ka šobrīd neesot pat formāls dokuments, kas iepazīstina ar plānotajām reformām un to rezultātiem. “Pietiek ar to, ja izglītības un zinātnes ministrs [Kārlis Šadurskis] saplēš kreklu, apgalvojot, ka tā ir reforma un tā uzlabos izglītības kvalitāti. Plēšot kreklu, kam pievienojās arī valdība, tiek apgalvots, ka, jo vairāk bērnu klasē un skolā, jo kvalitatīvāka izglītība,” stāsta Lembergs.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs norāda, ka no IZM publiskotā pētījuma izriet fakts, ka, saliekot divas klases vai divas skolas kopā, tiek garantēta augstāka izglītības kvalitāte.

“Brīnums, ka līdz šim neviens visā pasaulē nebija sapratis, ka skolēnu skaits klasē un skolēnu skaits skolā ietekmē izglītības kvalitāti. Visas augstskolas Latvijā jāsavieno vienā augstskolā, visas pasaules augstskolas jāsavieno vienā lielā vispasaules augstskolā, kurā mācītos miljons skolēnu un tā būtu Nobela prēmiju laureāte (…) pārējā pasaule gan šo zinātnes atklājumu nav apguvusi,” ironizēja Lembergs.

Ventspils mērs norādīja, ka tieša saistība starp skolas lielumu un izglītības kvalitāti nav. Centrālo eksāmenu rezultāti neatspoguļo IZM teoriju.

“Vai visas skolas un visi bērni, kas mācās skolās, ir vienādi? Vai visu reģionu bērni ir vienādi? Droši vien, ka nav. Teikt, ka jāvērtē skolas pedagogu darbība pēc vidējās eksāmena atzīmes ir nepareizi,” uzskata Ventspils mērs.

Viņš gan apšauba, ka IZM mērķis bija iepazīstināt ar objektīviem un caurskatāmiem pētījumu rezultātiem.

“Pētījumam ir iedots uzdevums, kā rezultāta ir jāpierāda, ka vajag lielākas skolas un klasē jābūt vairāk skolēniem. Tā mērķis nav objektīva analīze,” pauž Lembergs, piebilstot, ka, viņaprāt, nevajadzētu saglabāt skolas, kurās nesniedz kvalitatīvu izglītību un nav svarīgi, cik daudz skolēnu tajās mācās.

Jau vēstīts, ka Skolu tīkla pētījuma ietvaros ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās.

IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.

Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1. septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150 skolēnu skolā, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1. septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.