• Tweet

Latvijas likumdošana ir nestabila, pārāk bieži tiek grozīti likumi, kā rezultātā cieš sabiedrība un valsts, t.s. “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda bijušais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) priekšsēdētājs Gvido Zemribo.

“Likums, piemēram, par PVN. Es nezinu otru tādu likumu (…) Administratīvais kodekss, kurš vēl arvien pastāv. Un tādi likumi, mana vecmāte teica, “tas ir tā kā zirga deķis”. Nezinu vai jaunā paaudze zina, kas ir zirga deķis, bet tas bija tāds sastādīts no lupatu gabaliņiem. Diemžēl, mūsu likumdošanas akti tādi izskatās,” pauž tiesību eksperts.

Viņš šī brīža situāciju likumdošanā salīdzināja ar gājienu uz grāmatu veikalu, kur nopērkot pēdējo likumu krājumu, cilvēks nevar būt pārliecināts, ka tas atbilst patiesībai, jo tajā jau atkal ir izdarīti attiecīgi grozījumi.

“Viens no likumdošanas pamatprincipiem ir tas, ka likumiem ir jābūt stabiliem. 19. gs. sākumā Francijā pieņēma Napoleona kodeksu un viņu izmainīja tikai vairāk nekā pēc 100 gadiem. Likumiem ir tāds princips – labāk slikts likums, bet kuru visi zina, nevis jauns likums, kuru neviens nezina,” pauž Zemribo, norādot, ka, ja likumu groza, tad vispirms ir jābūt pārliecībai, ka likumdošanā esošais likums ir nepareizs.

“Mums Latvijā bija periods pēc deviņdesmitā gada, pēc neatkarības pasludināšanas, mums bija nepieciešams atbrīvoties no padomju laiku likumdošanas, pieņemot mūsu pašu likumdošanas aktus. To mēs darījām, samērā neilgā laikā izveidojām savu tiesību sistēmu. Tas viss bija ļoti labi, bet tajā periodā mēs ļoti daudz grozījām, atcēlām un pieņēmām jaunus likumus. Kas ir noticis tagad? Pavisam nesen paskatījos Administratīvajā procesa likumā, ja nemaldos, pagājušajā gadā vairāk kā 100 grozījumi vienā likumā. Kas mums – revolūcija notikusi? (…) Pirmkārt, jākonstatē, vai tiešām ir nepieciešamība atcelt šo likumu, vai šis likums ir nepareizs. Otrkārt, vai tas, ko mēs piedāvājam, ir labāks. Treškārt, ja pat izskatās, ka jaunais ir labāks, vai nav kādas citas blakus sekas,” pauž Zemribo.

Viņš skaidroja, ka savā laikā atjaunotas tiesu palātas, kādas eksistēja 20.-30. gados Latvijā. Sakarā ar to, ka tur sakrājās daudz lietu, uzskatīja, ka šīs tiesu palātas jālikvidē. “Tagad palātas vairs nav un kamēr veidojās jaunā sistēma, tad par šo apgabaltiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību tai pašai apgabaltiesai. Jūs saprotat – nekur pasaulē tā nav. Par tādu apstākli vispār neviens nepadomāja. Tas bija tīri personīgi, ka likvidēja veselu virkni palātu, radās jautājums, ko darīt ar šiem palātas tiesnešiem? Viņus varbūt vajadzēja pārcelt uz attiecīgajiem departamentiem, bet tur laikam nebija vakanču. Daļa tika nosūtīta atpakaļ uz apgabaltiesu, kur gan principā juridiski to nedrīkstēja darīt. Ja šis tiesnesis ir apstiprināts amatā, tad pazemināt to vairs nevar. Tā, kā šādas parādības, diemžēl, notiek,” sacīja Zemribo.

“Es jau te runāju par nodokļiem, mūsu nodokļu likumdošanu. Normatīvie akti, kas reglamentē tālāk Ministru kabineta rīkojumu, attiecīgi tās vai citas sistēmas, zemāka līmeņa normatīvie akti, tas viss būtu attiecīgi jāreglamentē. Tāpat ir arī jautājums par domes, pašvaldības lēmumiem, kaut vai par Rīgas pašvaldību lēmumiem, attiecīgi par to, kas notiek ar zemes nodokļiem utt. Tās visas ir šīs problēmas, kas dažkārt ir ļoti vienkārši risināmas un ne vienmēr tas nenotiek tā nejauši,” pauda bijušais LR AT priekšsēdētājs.

Noslēgumā Zemribo rezumē, ka “oligarhu lietas” komisijas darbs būtu jākoncentrē tieši uz šādiem jautājumiem, proti, kādā veidā un, vai Satversmē iekļautie noteikumi ir pārkāpti, vai Satversme ir ievērota.