• Tweet

Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt Ventspils ostas infrastruktūras attīstībā, uzlabojot termināļu darbību un konkurētspēju.

2017. gada septembrī Ventspils ostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 1,2 miljonus tonnu kravu. Kopā pirmajos deviņos 2017. gada mēnešos Ventspils ostas termināļi pārkrāvuši 16,2 miljonus tonnu, kas ir par 2,2 miljoniem jeb 16% vairāk nekā pirms gada, un šobrīd par vairāk nekā miljonu tonnu pārsniedz arī gada sākumā plānoto apjomu.

Ventspils brīvostas pārvalde pie sasniegtā neapstājas un turpina ieguldīt infrastruktūras izbūvē un jaunu ražotņu atvēršanā Ventspilī. Kā atzīst Ventspils mērs un brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, darbs pie brīvostas sakārtošanas turpinās – Ventspils brīvostas pārvalde, pildot vienu no savām funkcijām saistībā ar teritoriju pārvaldīšanu un publiskās koplietošanas infrastruktūras uzlabošanu, turpina būvēt un rekonstruēt pievedceļus uz ostas termināļiem un industriālajām zonām.

Vienlaikus tikai pašu komersantu rokās ir izvēle, kā attīstīt uzņēmumus. Saistībā ar Krievijas politiku, kravu apjomam ir tendence samazināties, tāpēc piedāvājumam jākļūst daudzveidīgākam.

“Katram komersantam, terminālim tas ir individuāls lēmums un individuāla pieeja. Es jau minēju par naftas produktiem, tie ir dziļas pārstrādes rezultātā iegūti dažādi produkti, bet ja runājam par birstošajiem minerālmēsliem, tad tās manevra iespējas ir daudz mazākas,” klāsta Ventspils mērs.

Viņš norāda, ka vienīgais pareizais risinājums, kas bija, netika izmantots, proti, ka terminālis pieder kādam no lielajiem minerālmēslu ražotājiem. “Klaipēdā to izdarīja un viņiem ir 9 miljoni tonnu kālija, Ventspils to neizdarīja un kālija sāls Ventspilī vispār nav,” skaidro Lembergs.

Lielākā daļa Ventspils ostā strādājošo termināļu spējuši palielināt kravu apjomu attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet atsevišķos jau ilgstoši vērojams kravu kritums. Vismazāk noslogotais terminālis Ventspilī aizvien ir AS “Kālija parks”, kur deviņos mēnešos pārkrauti 188 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti tikai 4% no kopējās termināļa jaudas.

Šo problēmu nolemts risināt, taču tanī pat laikā brīvostai neesot ietekme ar ko privātais terminālis slēgs līgumus un pēc Lemberga vārdiem, brīvostas pārvalde varot tikai ietekmēt aģitējot un iesakot labākos risinājumus.

“Termināļi, ja tie spēs restrukturizēties un pāriet no masas kravām uz nelielām krāvām, savu darbību turpinās,“ ir pārliecināts Lembergs.

Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tāpat jau nākamā gada pavasarī plānots uzsākt trīs ražošanas ēku celtniecības darbus, no kurām divas atradīsies Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet viena Ganību ielā.

“Ieguldām naudu, lai saglabātu mūsu konkurētspēju,” saka Ventspils mērs Aivars Lembergs, apliecinot, ka Ventspils brīvostas pārvaldes turpinās ieguldīt darbu ostas attīstības veicināšanā un konkurētspējas celšanā.