• Tweet

Lai gan iepriekš tika minēts, ka viena no galvenajām budžeta prioritātēm ir veselības nozare un nākamgad paredzēts budžetu palielināt par aptuveni 200 miljoniem eiro, tomēr šī gada beigās gaidāmas asas diskusijas jautājumā par veselības aprūpes finansēšanu, jo veselības apdrošināšana nozīmē, ka daudzu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana būs saistīta ar nodokļu nomaksu.

“Sliktā lieta no likumprojekta ir tāda, ka mēs īsti neredzam, ko tad iedzīvotāji iegūs – ir runāts, kāda būs kārtība, un arī ne līdz detaļām – nevar īsti saprast, kur iedzīvotājs, ja kādā mirklī izkritīs no aprites, kur var noskaidrot, par kādu periodu iemaksas nav veiktas, cik ir parādā, lai būtu apdrošināts. Ir daudzas tehniskas neskaidrības,” Latvijas Radio sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.

Piemēram, šobrīd ir skaidrs, ka visiem būs pieejama ne tikai neatliekamā palīdzība, bet arī ģimenes ārsti, kā arī vizītes pie ārstiem speciālistiem, izmeklējumus, pakalpojumus slimnīcās, bet, ja ir šāda pielaide visiem, tad tiek spriests, vai nevajadzētu visiem apmaksāt arī laboratorijas pamata analīzes, un tad pēc tam neapdrošinātie iedzīvotāji izšķiras – vai doties pie speciālista par maksu vai pievienoties sistēmai ar apdrošināšanas prēmijas maksājumu.

Tāpat nav atrisināts un izskaidrots to cilvēk stāvoklis, kam piešķirta trešās grupas invaliditāte, un kuri nav valsts apdrošināto lokā.

Tomēr par būtiskāko Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata jautājumu par finansējumu jeb, ka veselības aprūpes nozares finansējumam līdz 2020.gadam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta.

“Tie politiskie spēki, kas grib turpināt veselības aprūpes badināšanas politiku, un valsts izmērdēšanas politiku saka, ka nevienā no šiem likumprojektiem nevajag rakstīt nekādus konkrētus skaitļus par nozares finansējumu, jo tad, kad pienāks laiks, tad valdība kaut ko iedos tāpat, un likumā jau konkrētus skaitļus rakstīt neesot labais tonis,” uzskata arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Par šo jautājumu iebilst Latvijas Ārstu biedrība, kas neplāno piedalīties likuma izstrādē un virzīt likumu, kurš neatbilstot labai likumdošanas praksei un kas ir pretrunā Latvijas Satversmei. Biedrība likumprojektu uzskata par nekvalitatīvu, nepārdomātu un neatbilstošu esošajai situācijai.

“Ārstu biedrības valde ir pieņēmusi lēmumu, kas var kavēt ārstu un pārējo veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanu. Žēl,” pauda Keris.

Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.

Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība; ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība); medicīniskā aprūpe mājās; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums; palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos); diagnostiskie izmeklējumi; ārstniecība dienas stacionārā; stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā); valsts kompensējamie medikamenti; medicīniskā rehabilitācija.

Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu): neatliekamo medicīnisko palīdzību; dzemdību palīdzību; zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos; ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Foto: Saeimas kanceleja