Top stingrāks pilsonības likums
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Taču pilsonības pretendentiem, visticamāk, būs jāiztur nopietnāka pārbaude nekā līdz šim, liecina diskusijas Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdē.
Diskusijas par to, kam īsti nākotnē uzticēt lēmumu par pilsonības piešķiršanu pieņemšanu, aizsāka Ineses Lībiņas-Egneres sagatavotais pētījums, kādi ierobežojumi noteikti pilsonības saņemšanai citās Eiropas valstīs.
Deputātes pētījumā bija uzskaitīti vairāku valstu piemēri, kuros pilsonību nevar iegūt. Piemēram, ja no kandidāta uzvedības nevar secināt, ka tas ievēro valsts likumus un paražas, un nespēj apliecināt, ka atbalsta valsts demokrātisko sistēmu. Var tikt ņemti vērā arī publiski izteikumi un publikācijas.
Uzklausot šos faktus, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka topošie grozījumi pilsonības likumā veicinās tiesu lomas pieaugšanu šajā procesā, bet veiktais pētījums nesniedz ieskatu, kas tajā iekļautajās valstīs pieņem lēmumu par pilsonības piešķiršanu. Tādēļ deputāti vienojās šo jautājumu atlikt, līdz tiks veikts padziļināts pētījums par dažu Eiropas valstu praksi pilsonības jautājumos.
Pēc tam deputāti lems, kam uzticēt pilsonības piešķiršanas tiesības nākotnē un kādas likuma grozījumos vajadzētu noteikt lojalitātes prasības. Viens variants paredz, ka kandidāta lojalitāte tiktu mērīta saskaņā ar īpašu sarakstu, kurā potenciālajam pilsonim būtu uzskaitītas prasības un aizliegumi par darbībām pagātnē. Otrs variants paredz nekonkrēta un interpretējama lojalitātes jēdziena ieviešanu.
Apakškomisijas pārstāvis no Saskaņas centra Boriss Cilēvičs iebilda, ka pastiprinātu kritēriju par lojalitāti valstij ieviešana un pilsonības kandidāta atbilstības tiem izvērtēšana var radīt riskus, ka kandidāts neiegūst pilsonību savu uzskatu dēļ, kas būtu uzskatāms par vārda un viedokļa brīvības pārkāpumu.
G. Kusiņš gan norādīja, ka tiesības uz brīvu viedokli nekādā gadījumā netiktu aizskartas, bet tas valstij neuzliek pienākumu par pilsoni uzņemt jebkuru pretendentu.
Diskusijas izraisīja arī jautājums par to, kā rēķināt pilsonības kandidāta valstī nodzīvoto laiku. Viens no variantiem nosaka, ka kandidātam valstī, ar minimāliem pārtraukumiem, jānodzīvo pieci gadi, taču Saskaņas centrs piedāvāja priekšlikumu, ka šie pieci gadi skaitītos arī tad, ja tie valstī nodzīvoti desmit gadu laikā, ilgus posmus pa vidu dzīvojot citā zemē. Tomēr šo piedāvājumu apakškomisijas deputāti noraidīja.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk