• Tweet

Ņemot vērā atklātos pārkāpumus un aplokšņu algas izmaksas restorānu tīklā „Tokyo City” , Latvijas premjers Māris Kučinskis norāda, ka īpašniekiem vislielākais trieciens ir uzņēmuma slēgšana un šādiem gadījumiem atkārtojoties, jābūt instrumentiem, lai tos slēgtu, tāpat viņš uzsver, ka tā nav arī ražošana, kur ir ļoti lieli ieguldījumi, kur ir iekārtas, viss. “Mēs nepaliksim neēduši, cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus,” norādīja Kučinskis.

Šobrīd tiek konstatēts, ka aizvērt uzņēmumu praktiski ir nereāli, jo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) it kā ir instruments apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, ar noteikumu līdz pārkāpuma novēršanai, bet tad jābūt precīzai skaidrībai, kas ir pārkāpums un kā tas jānovērš.

Runājot par aplokšņu algām, sods, ar kuru varētu būtu jārēķinās uzņēmumam „Tokyo City”, ir kriminālatbildība uzņēmuma valdes loceklim Dmitrijam Tribincuvam un, iespējams, arī vairākiem darbiniekiem, kas aplokšņu algu izmaksā piedalījās.

Kā zināms, pirms vairāk nekā gada Saeima krimināllikumā paredzēja kriminālatbildību par aplokšņu algu maksāšanu, tiesa, līdz šim tiesu praksē šis pants vēl nav pārbaudīts, un jautājums vēl, kā ar pierādījumu nostiprināšanu klāsies tiesībsargājošām iestādēm. Vai turpmāk būtu jāparedz šādos gadījumos atbildība arī uzņēmumu īpašniekiem, – politiķi atbild, ka drīzāk nē.

„Šobrīd lielākā atbildība ir paredzēta valdes locekļiem, un ir lieli uzņēmumi, kur ir ārkārtīgi daudz īpašnieki, kuriem, nu, mazākuma akcionāri, kuriem ne reti ikdienas darbībā vispār nav gandrīz nekādas teikšanas, un viņus automātiski sodīt būtu droši vien pārlieku stingri,” informē finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.

Savukārt uzņēmējs Normunds Bergs uzskata, ka visefektīvāk uzņēmējus šādās situācijās būtu sodīt ar naudas sodiem, turklāt nevilcinoties.

„Šai soda naudai ir jāpienāk ātri, teiksim, maksimums, mēneša laika no nodarījuma brīža ir lēmums, sods, piedziņa un viss. Un tā, ja mēs skatāmies, es nezinu, pirmā reize 10 tūkstoši eiro, otrā reize 100 tūkstoši eiro, trešā reize miljons, piemēram. Vai 10% no apgrozījuma, kurš ir lielāks. Bet kaut ko tādu, kas ir vienkārši sarēķināms, vienkārši piespriežams, un tas notiek ātri, ja, galvenais ir ātrums, jo bieži,” uzskata Bergs.

Raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” secina, ka nodokļu pārkāpumu jomā tik precīzas sodu kārtības nav. Piemēram, uzņēmuma „Gan Bei” lietā, kas nodokļu nemaksāšanā tika pieķerts pirms trim gadiem, uzņēmumam tikai piemērots apmēram 300 tūkstošu liels naudas sods līdzās apmēram 950 tūkstošiem eiro, ko uzņēmumam bija jāieskaita valsts budžetā kā nenomaksāti nodokļi.

300 tūkstoši tobrīd veidoja apmēram 2,5% no „Gan Bei” attiecīgā gada apgrozījuma, un prokurors norāda, ka vadījies pēc tā, lai uzņēmumam šī soda nauda nebūtu arī nepanesama.

„Tokyo City” gadījumā pagaidām pāragri spriest, kādi būs gaidāmi naudas sodi, jo Finanšu policija sākusi kriminālprocesu un turpina izmeklēšanu.

Foto: Saeimas kanceleja