Eksperts: Latvijai vairāk jādomā par Ķīnas tūristu un studentu iesaistīšanu
Latvijai nevajadzētu visas cerības likt uz Ķīnas tranzīta kravām, tā vietā vairāk jādomā par tūristu un studentu iesaistīšanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns.
„Ķīna pašlaik palielina savu ietekmi, tā ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, un ar Ķīnu ir jāsadarbojas, bet jābūt arī piesardzīgiem. Ķīnas tranzīta kravas dzelzceļa pārvadājumos neaizstās Krievijas kravas, un Latvijai būtu vairāk jādomā par savu zināšanu un kultūras pārdošanu, piesaistot tūristus un studentus no Ķīnas,” uzskata Andžāns.
Tāpat viņš norāda, ka Latvijai ir liels potenciāls izglītības eksporta jomā un arī tūrisma jomā, jo ķīniešiem ļoti interesē zaļas lietas, neskartā daba, un uz to būtu jāstrādā.
Kā ziņots iepriekš, Rīgā pirms nepilna gada sagaidīts pirmais Latvijas un Ķīnas organizētais testa vilciens. Konteinervilciens Latvijā ieradās no Ķīnas pilsētas Jivu, šķērsojot Ķīnas-Krievijas robežu pie Zabaikaļskas Krievijā. Vilciens veda tekstilizstrādājumus, santehniku un sadzīves preces.
Janvārī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) intervijā LTV izteicās, ka nākamo vilcienu varētu sagaidīt februārī. Bet marta sākumā viņš minēja, ka nākamais vilciens no Ķīnas uz Latviju varētu izbraukt marta beigās.
Taču otrais konteineru vilciens no Ķīnas sagaidīts oktobrī. Lai gan amatpersonas uzsver tā potenciālos ieguvumus, tagad tās savos solījumos par pārvadājumu regularitāti ir krietni skopākas.
Foto:igorovsyannykov/ https://pixabay.com/en/users/igorovsyannykov-6222956/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk