• Tweet

Turpinoties uzņēmēju sašutumam saistībā ar Solidaritātes nodokli, fiziskās personas, kuras iesniedza Satversmes tiesā (ST) sūdzību par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei, apsvērs iespēju sūdzības noraidītajā daļā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Par to žurnālistiem paziņojusi advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte Alisa Leškoviča.

Viņa norādījusi, ka viņas pārstāvētajiem klientiem ir pusgads, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos ECT, bet pieļāva, ka tas varētu notikt, jo ST spriedums neatspoguļo pārrobežu nodokļu maksāšanas situācijas.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa (ST) ceturtdien, 19. oktobrī, atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu, kurš nosaka nodokļa likmes, par neatbilstīgu Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam.

ST atzinusi, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kurš nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants tiks atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam.

Lieta ierosināta pēc 37 fizisku personu pieteikumiem. Visi pieteikumu iesniedzēji ir darba ņēmēji, kuriem atbilstoši apstrīdētajām normām ir pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka solidaritātes nodoklis pēc būtības atbilst valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām . Lai arī valsts sociālo apdrošināšanu un solidaritātes nodokli regulējot atšķirīgi likumi, šo likumu struktūra un arī mērķis esot viens – sociālās aizsardzības vajadzību finansēšana. Vienīgā atšķirība esot tā, ka apdrošināšanas iemaksas tiek ieskaitītas speciālajā budžetā, savukārt solidaritātes nodoklis − pamatbudžetā.

Pieteikumu iesniedzēji pauda nostāju, ka viņiem esot liegts saņemt sociālo nodrošinājumu proporcionāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinājumā ar tiem darba ņēmējiem, kuriem nav pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 109. pantam. Turklāt pieteikumu iesniedzēju ieskatā Solidaritātes nodokļa likums paredzot atšķirīgu attieksmi pret dažādām solidaritātes nodokļu maksātāju grupām, nosakot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem viņi ir apdrošināti. Šāda atšķirīga attieksme neatbilstot Satversmes 91.pantā ietvertajam vienlīdzības principam.

Nolasot spriedumu, ST norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir jauns nodokļu ieņēmumu veids, kas nozīmē, ka to nevar definēt kā sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Vērtējot pieteikumu atbilstību Satversmes 109.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, tiesvedību tika nolemts izbeigt. ST secināja, ka apstrīdētās normas neskar valsts pienākumu izveidot un uzturēt sociālās drošības sistēmu, kas garantē ikvienas personas sociālo nodrošinājumu. Turklāt ST norādīja, ka likumdevējs nav ierobežojis personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu likumos paredzētajos gadījumos.

Tikmēr Finanšu ministrija paziņojusi, ka novērsīs Satversmes tiesas konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā.