Sodu par Mažeiķu-Reņģes posmu segs no nodokļu maksātāju kabatas
AS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārstāvis Māris Ozols pauž, ka Lietuvas retorika, ka LDz nav pamata pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes posma nojaukšanu, ir saprotama, jo kaimiņvalsts mediji vēsta par iespējamu soda naudas segšanu no nodokļu maksātāju kabatas.
Šobrīd saistībā ar iespējamu kompensācijas prasīšanu Lietuvai patlaban notiek juridiskā analīzē, taču Eiropas Komisijas (EK) lēmums vēl nav publiski pieejams, tāpēc par konkrētiem soļiem vēl tikšot lemts.
„LDz prioritāte ir kustības atjaunošana šajā posmā un iespējamās kompensācijas apmērs ir atkarīgs no tā, cik ātri tiks atjaunota līnija. Lietuvas retorika, bez šaubām, ir saprotama, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalsts medijos jau runā par to, ka soda naudu un iespējamās kompensācijas var nākties segt nevis no dzelzceļa, bet gan valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju kabatas,” pauda Ozols.
Savukārt Lietuvas Dzelzceļa vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka LDz nav jēgas tiesā pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu tāpēc, ka šādai prasībai nebūtu nekāda pamata.
„Jāsaprot, ka latvieši ir gan brāļi, gan konkurenti. Viņi var nosaukt dažādas summas, mēs esam dzirdējuši hipotētiskas lielas summas, taču, ja nav pamata, tad cena viņu prasībām ir nulle. Runāt ar latviešiem mēs plānojam tuvākajā laikā. Vai šīs tikšanās palīdzēs, redzēsim, bet mums ir svarīgi, lai mums būtu labas partnerattiecības ne tikai ar Polijas naftas koncernu „Orlen”, bet arī ar kolēģiem latviešiem,” norādīja Bartuška.
Lietuvas valsts dzelzceļš Eiropas Savienības Tiesā pārsūdzēs EK noteikto naudassodu, kā arī varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.
Kā ziņots iepriekš, Eiropas Komisija sodīja Lietuvas Dzelzceļu (“Lietuvos geležinkeliai”) ar 27,873 miljoniem eiro par konkurences ierobežojumiem dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, nojaucot dzelzceļa savienojumu starp Lietuvu un Latviju. EK uzdevusi Lietuvas pusei triju mēnešu laikā izbeigt un novērst pārkāpumu.
Lietuvas kompānijai ir tiesības sev nelabvēlīgo EK lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā.
Neilgi pirms tam Latvija iesniegusi Lietuvai notu, pieprasot atjaunot pirms gandrīz 10 gadiem nojaukto sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk