• Tweet

Nākamo desmit gadu laikā Latvijai jāpieliek punkts jautājumam par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs uzskata, ka šis arī varētu būt laiks, kad noris atbilstošs darbs izglītības iestādēs. “Tā ir absolūti politiskā izšķiršanās. Bet es teiktu – desmit gadi un liekam punktu,” pauda tiesībsargs, skaidrojot, ka tas būtu pārejas periods, un tajā periodā būtu nepieciešams arī skolās strādāt ar skolēniem pie patriotiskās audzināšanas.

Jansons pauda nožēlu, ka nav notikušas konstruktīvas diskusijas par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bērniem.

Viņš gan min, ka pie tā vainojami vairāki apstākļi, tai skaitā uzdevumu augstumos neesot bijuši par Vējoņa komunikāciju atbildīgie cilvēki. “Pārliecināt cilvēkus, nevis uzspiest, kāpēc pilsonība ir svarīga. Tas ir valstiskās identitātes viens no elementiem. Tā ir visciešākā juridiskā saite cilvēkam ar valsti,” teica Jansons.

Pēc viņa sacītā, prezidenta priekšlikums sabiedrībai tika pasniegts nepareizi. Arī atsevišķu deputātu raisītās diskusijas nav nākušas par labu. “Absolūti sajauca cilvēku prātus, un tas praktiski tika norakts,” piebilda Jansons.

Tiesībsargs norādīja, ka ir lūdzis parlamentu un Ministru prezidentu ņemt vērā, ka, pirmkārt, nepilsoņi nav bezvalstnieki, kā to daži mēģinot pasniegt, arī viens otrs Saeimas deputāts.

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām maz kas liecina, ka Latvija varētu atteikties no nepilsoņa statusa. Tās iespaids radies vērtējot līdzšinējos mēģinājumus atteikties no nepilsoņu statusa Latvijā.

Jau vēstīts, ka septembra beigās Saeima noraidīja Valsts prezidenta Raimonds Vējoņa iniciatīvu pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kā rezultātā tie netika nodoti izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Tas darīts, lai gan Nacionālā apvienība nolēmusi izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei, un valdošā koalīcija neatbalstīs automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem.

Likumprojekts paredzēja atzīt pēc 2018.gada 1.jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu “Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki – pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem.

Foto: /cherylholt/https://pixabay.com/en/users/cherylholt-209609/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/