Asociācija: Budžeta naudas piešķiršana sabiedriskajiem medijiem neatbilst EK regulējumam

Latvijas raidorganizāciju asociācija (LRA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ar lūgumu pilnveidot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (EPLL), lai Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei ietvertie sabiedrisko mediju labas pārvaldības principi tiktu ietverti Latvijas likumdošanā un pēcāk iedzīvināti praksē.
Lielāko daļu sabiedrisko mediju finansējuma sastāda nodokļu maksātāju nauda, par kuras izlietojuma lietderību pēdējā laikā izskan bažas. Tās ilgstoši vērojamas Valsts kontroles atzinumos, kā arī pēdējā laikā aktualizējušās gan kontekstā ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām atlīdzībām, gan arī saistībā ar Latvijas Radio 5 darbības lietderību un atbilstību tā sākotnēji noteiktajiem mērķiem.
Tāpēc LRA vēstulē izsaka aicinājumu likumdošanā iestrādāt EK paziņojumā noteiktos sabiedrisko mediju pārvaldības principus, kuru ieviešana nodrošina sabiedrisko mediju izmaksu objektivitāti, efektivitāti un skaidru caurskatāmību.
Pilnveidotais EPLL ļautu Nacionālajai elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un citām institūcijām skaidrāk pārraudzīt un virzīt valsts budžeta naudas piešķiršanu un izlietošanu sabiedriskajiem medijiem saskaņā ar EK regulējumiem.
Turklāt NEPLP jau pagājušajā gadā ir publiski norādījusi, ka 2009.gadā pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā minētie principi jāievieš Latvijā.
Eiropas Komisija paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei diezgan skaidri definē caurspīdīgu finanšu pārvaldību, tai skaitā – principu, ka valsts dotācijas finansējumu apjoms sabiedriskajiem medijiem ir jāizvērtē pirms piešķiršanas. Īpaši tas attiecas uz jaunu sabiedrisko mediju produktu ieviešanu. Saskaņā ar EK paziņojumu ir jābūt skaidri nodalītiem valsts budžeta un komercienākumiem. Tāpat ir jābūt skaidri secināmam, cik adekvātas ir izmaksas un vai notiek sabiedrisko mediju pārsubsidēšana.
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk