• Tweet

Kad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts kas neskaitāmas citas reizes, kad norokams kāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un kampaņas organizētas. Taču izrādās, ka norādes sabiedriskajiem medijiem un to mārketinga nodaļām tiek dotas nekautrējoties, visai atklātā formā norādot, kā organizējami uzbrukumi konkrētai nevēlamai personai vai nekritisks atbalsts citai – vēlamai kandidatūrai.

Faktiski vienas biedrības – Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) – atsevišķi biedri ir privatizējuši sabiedriskos medijus un izmanto Latvijas sabiedrībai piederošo ēteru savu interešu realizēšanai. Kad vēlas, uzrīko uzbrūkošas reklāmas kampaņas kādai personai vai iestādei, kad vēlas – izmanto ēteru tendenciozu, vienpusēju sižetu veidošanai, atspoguļojot tikai to viedokli, kas izdevīgs konkrētās biedrības interesēm. Diez vai jebkurai citai no 21300 Latvijā reģistrētajām biedrībām (Lursoft dati) ir dotas tikpat visaptverošas tiesības un iespējas izmantot tik ietekmīgo publisko resursu savu interešu vienpersoniskai realizācijai. Aprakstīto ainu vēl dramatiskāku padara fakts, ka šādu kampaņu vada un organizē LŽA valdes priekšsēdētāja Ruduša atklātā veidā, ļoti konkrēti dodot norādes medijiem, kas un kā jādara. Kā jau labi organizēti savītai zirnekļtīkla struktūrai, tai ir arī sava pašpasludināta mediju eksperte Rožukalne, kura gandrīz vienīgā tiek intervēta gadījumos, kad jāpakaunina citi mediji, bet, kad šmuce pašu saimniecībā, mediju eksperte nav manāma vispār. Tomēr ne vienmēr viss virzās pa ierastajām sliedēm. Sorosoīdu norietais kandidāts Salmiņš pēkšņi uzraksta blogu, kurā plaši un detalizēti ataino, kā, izrādās, tieši viņš pašā oligarhu midzeņa viducī cīnījies par mediju brīvību pret šiem pašiem ļaunajiem oligarhiem. Un sorosoīdu vadošās bazūnes met kažoku uz otru pusi. Pieklust uzbrukumu skaļums, atmaigst izvēlētās retorikas tonis. Ulda Salmiņa blogs kļūst par dienas hītu. Ja Salmiņš šo blogu būtu uzrakstījis pirms NEPLP izšķirošā balsojuma par radio valdes locekļiem, sorosoīdu vadošās bazūnes ar visām jembergām, ločmelēm, leitāniem un kupčiem piketētu ar plakātiem par labu konkrētajam kandidātam.

Salmiņa blogā esmu pieminēts arī es. Kā nu bez manis! Taču saistībā ar mani vienīgā patiesība ir tā, ka Salmiņš ar Lembergu tā arī nav saticies klātienē. Viss cits – nepatiesība! Man nekad nav piederējusi Latvijas Krājbanka – ne viena trešdaļa, ne jebkādas citas proporcijas. Turklāt apgalvojumi, ka par 1/3 Krājbankas akciju tolaik varētu saņemt 100 miljonu, ir tuvu stāstiem par labajām fejām un laumiņām no fantastikas pasaules. Starp citu, lai ko runātu Šlesers, par Dienu viņam nekādu sarunu ar mani nav bijis.

Tā ka – ik diena arvien interesantāka, jo, kā redzams, katrs mēģina pielikt savu pirkstu skarbajam pretoligarhu cīņas baļķim. Un vairs nav pat svarīgi – kā, ar kādiem paņēmieniem, jo dubultmorāle dažiem ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu – pilnīga paradīze.