• Tweet

Demogrāfijas bedre Latvijā kļūst arvien dziļāka – samazinās dzimstības rādītāji, sarūk skolēnu skaits, trūkst darba rokas un nodokļu maksātāju skaits mazinās. Eksperti pieļauj, ka turpinoties pašreizējai tendencei, 2030. gadā Latvija būs par vēl par 200 tūkstošiem iedzīvotāju nabagāka.

Lai arī valdība atbalstījusi Nacionālas apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu piešķirt 32 miljonus eiro ģimenes pabalstu palielināšanai, partija “Vienotība” (V) apliecinājusi, ka tā dēvētā “trešā bērna” politika vienbalsīgu atbalstu īsti nav guvusi.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) nesen nācis klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, demogrāfijas politikā jāmaina uzsvari un jāmudina ģimenes izšķirties par labu otrajam bērnam vai pat pirmajam bērnam.

“Tā ģimeņu kopa, kurā ir viens bērns ir stipri lielāka, nekā tā, kurā ir divi bērni un varētu gaidīt trešo. Ir jāstrādā ar tām ģimenēm, kurās aug viens bērns, un kuri uzskata, ka viņiem pietiek ar vienu bērnu. Ir arī ļoti daudz labi situētu ģimeņu, kurās bērnu nav, un kuri uzskata, ka viņiem nav vajadzīgs bērns. Ir jāstrādā ar šīm kopām, un jāmaina kādi akcenti demogrāfijas politikā,” LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Reirs.

Reira paziņojums pilnībā sakrīt ar Ventspils mēra Aivara Lemberga jau iepriekš pausto priekšlikumu mainīt prioritātes demogrāfijas politikā.

Lembergs par šādu ieceri sācis runāt jau krietni iepriekš, norādot, ka neatbalsta Nacionālās Apvienības (NA) nostāju par demogrāfijas situācijas uzlabošanu, pieprasot finansējumu, lai palielinātu pabalstu par trešo bērnu.

Kā zināms, saskaņā ar NA ieceri, nākamgad ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu būs 15 eiro, par otro bērnu – 35, bet, ja ģimenē ir trīs bērni, ģimene saņem vēl 100 eiro pabalstu.

“Likt milzīgu akcentu uz trešo bērnu Latvijā ir nepareizi. Ne mazāk svarīgi ir, lai būtu pirmais bērns, ja daļai vispār nav neviena bērna. Vēl svarīgāk, lai būtu otrais bērns, izcili, ja ir trešais bērns,” preses konferencē pauda Ventspils mērs.

Jau iepriekš viņš bija norādījis, ka saņemtajam pabalstam vajadzētu būt pietiekamam arī par pirmo un otro bērnu, paužot ieceri, ka valdībai vajadzētu nodrošināt lielāku atbalstu jautājumos, kuri bērnu vecākiem ir svarīgi – bērnudārzs, izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, darbavietas. Līdzīgu ieceri, kas paredz izcelt pakalpojumus, nevis pabalstus, beidzot atzina par atbilstošāko arī labklājības ministrs.

Nav pārsteigums, ka “Vienotība” izlēmusi atzinīgi novērtēt un sekot Ventspils mēra piemēram, jo Lembergs jau neskaitāmas reizes sevi ir pierādījis kā tālredzīgs un gudrs politiķis, kura priekšlikumos vērts ieklausīties.

Ņemot vērā, ka Latvijā pagaidām nav vērojama skaidra izpratne par demogrāfijas veicināšanas uzdevumiem, iespējams arī citām partijām vajadzētu sekot “Vienotības” piemēram, nolikt malā politiskās ambīcijas un strādāt pie vienota Latvijas attīstības modeļa, darbā pie kura, redzamu vietu varētu ieņemt tieši Aivars Lembergs.