• Tweet

Pirmdien valdības komiteja atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Kā pēc sēdes paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu nākamgad tiks sakārtots veselības nozares finansējuma jautājums, taču pakalpojumu saņemšanas principi tiks risināti vēlāk, ietverot tos atsevišķā apdrošināšanas likumā.

Ministre uzsvēra, ka Veselības finansēšanas likums risina divus jautājumus – veselības finansējuma nodrošināšanu un tā pārvaldību, bet tas nerisina jautājumu par pakalpojumu klāstu, ko varēs saņemt iedzīvotāji. Par to tiks lemts līdz 2018.gada 31.decembrim.

Veselības ministrijas iecere paredz, ka pakalpojumu grozs būtu sadalīts sociālā nodokļa nemaksātājiem un maksātājiem. Minimālajā grozā tiktu iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, aprūpe grūtniecēm, un apkārtējos apdraudošo slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Savukārt pilnais pakalpojumu grozs, plānveida palīdzība, būtu pieejama visiem nodokļu maksātājiem.

Ministrija iecerējusi, ka tie, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts apmaksātu medicīnu varēs saņem, veicot iemaksas 1% apmērā no minimālās algas nākamgad, bet 5% – 2020.gadā.

Finanšu ministres ieskatā, lietderīgāk būtu veselības finansēšanas, tā pārvaldības un apdrošināšanas jautājumus ietvert vienā likumā, tomēr Veselības ministrija patlaban nav gatava prezentēt šādu piedāvājumu. Tāpēc koalīcija vienojās virzīt tālāk sadaļu par veselības finansējuma pieaugumu, bet atsevišķi tiks veidots apdrošināšanas likums.

“Ja vēlamies sasniegt veselības finansēšanas likumprojekta mērķi – motivēt godīgāku nodokļu nomaksu un solidāru dalību veselības finansēšanā, tad likumprojektam vajadzētu arī atrunāt veselības apdrošināšanas principus,” atzina Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka šodien Ministru kabineta komiteja atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, ar kuru paredzēts sākt jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešanu, tostarp dalīt pakalpojumus divos grozos – minimālajā un pilnajā.

Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu.

Foto: Saeimas kanceleja