FM: Pārtikas cenu kāpums uztur augstu inflāciju

Pēc neliela inflācijas palēninājuma š.g. jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums – 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.
Līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs un š.g. pirmajos astoņos mēnešos inflācija Latvijā bija 3,1%, Igaunijā 3,2% un Lietuvā 3,4%, kas pašlaik ir straujākais cenu kāpums starp visām ES dalībvalstīm. Šādu cenu dinamiku galvenokārt nosaka augošās pārtikas cenas, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma.
Spriežot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē kopš šī gada sākuma nav būtiski mainījies. Taču, ja salīdzina cenu indeksu ar pērnā gada attiecīgo periodu, tad pārtikas cenas uzrāda visai strauju kāpumu, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā piena produktu cenu indekss pasaulē š.g. pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 44,3%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar sviesta un sausā piena iekšējā pieprasījuma kāpumu Eiropā un Ziemeļamerikā, tādējādi mazinot šo produktu eksporta apjomus un kopējo piedāvājumu pasaules tirgū, kas ietekmē cenu paaugstinošā virzienā.
Līdzīga situācija gan ar piena produktiem, gan ar pārtikas cenām kopumā vērojama arī Latvijā. Pārtikas cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,6% un, salīdzinot ar š.g. janvāri, praktiski neizmainījās. Taču, ja salīdzina ar pērnā gada augustu, tad pārtikas produktu cenas ir pieaugušas par 7,3%. Cenas šajā laikā palielinājās visiem pārtikas produktiem, taču visstraujāk piena produktiem, sviestam un svaigiem dārzeņiem.
Cenu kāpums fiksēts arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem. Tā degvielas un gāzes cena augustā gada laikā palielinājās attiecīgi par 4,2% un 7,1%. Degvielas cenu kāpums saistīts ar nedaudz augstākām naftas cenām š.g. augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ja degvielas cenas samērā operatīvi reaģē uz naftas cenu izmainām, tad gāzes cena mājsaimniecībām ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās un tiek noteikta divas reizes gadā, janvārī un jūlijā. Tādējādi, gāzes cenu tarifi tika pārskatīti š.g. jūlijā , kas nozīmē, ka līdz š.g. beigām tie būtiski nemainīsies un cenu pieaugums svārstīsies ap 7% katru mēnesi gada griezumā.
Papildus tam, augustā ir fiksēts šogad straujākais apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpums – 39,1% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas būtisks sadārdzinājums. No citiem pakalpojumu veidiem vēl jāatzīmē ambulatoro un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpums. Kopumā pakalpojumi bija par 3,2% dārgāki nekā pirms gada, kamēr preces sadārdzinājās par 3,0%.
Lai arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem ES, tomēr, ja izslēgtu ārējos faktorus un novērtētu pamatinflāciju, kas galvenokārt izskaidro iekšējā tirgus ekonomiskos procesus, tad inflācijas līmenis astoņos mēnešos būtu nedaudz zem 2%. Šāds inflācijas līmenis kopumā atbilst arī ekonomikas pieauguma tempu paātrinājumam šogad, jo IKP š.g. pirmajā pusgadā bija par 4,0% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Analizējot patēriņa cenu izmaiņas mēneša griezumā, augustā tradicionāli ir vērojama viena no zemākajam mēneša inflācijām, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas nonākšana tirgū. Arī šis mēnesis nebija izņēmums un svaigo augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 2,7% un 20,1% salīdzinājumā ar jūliju. No pārtikas produktiem lētāks bija arī cukurs – par 7,5%. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā patēriņa groza, kopējais patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenu kritumu vēl pastiprināja alkoholisko dzērienu cenu samazinājums par 2,5% akciju ietekmes dēļ. Neliels cenu kritums augustā norāda uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, kas raksturīga šim gada mēnesim.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk