• Tweet

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vīlies Nacionālās apvienības uzstādītajos ultimātos tik īsi pirms budžeta pieņemšanas, taču nedomā, ka pastāv draudi par valdības krīzi.

Nacionālā apvienība iecerējusi, ka sākot ar nākamo gadu par trešo un katru nākamo bērnu ģimenei būtu piešķirti 100 eiro mēnesī. NA lēš, ka nākamajā gadā šim mērķim vajadzīgi 32 miljoni eiro, bet laikā no 2018. – 2020. gadam – vairāk nekā 80 miljoni eiro.

Kā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Kučinskis, Nacionālas apvienības pēdējā brīža pieprasījums demogrāfijas jomai izraisījis vilšanos. Vienlaikus premjers uzskata, ka Nacionālā apvienība saprot, ka “budžeta izstrādē esam tikuši tālu un pilnībā pārstrādāt to nav iespējams,” tāpēc valdības krīzes izslēdz.

Kučinskis norādīja, ka koalīcija budžetu cer pieņemt šonedēļ, cerot ka tiks atrisināts arī “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK jautājums par līdzekļu piešķiršanu demogrāfijas problēmām.

Arī pirmdien politiķi tā arī nespēja vienoties par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem. Vienošanās joprojām netika panākta attiecībā uz demogrāfijas pasākumiem, kuriem koalīcijas gatava piešķirt 12 miljonus eiro no 30 prasītajiem. Vienlaikus premjers pavēstīja, ka vienošanās par prioritātēm ir gandrīz panākta.

Partneri sarunas turpinās trešdien, 6.septembrī, bet piektdien, 8.septembrī, iecerēta valdības ārkārtas sēde. Savukārt 7.septembrī būs Demogrāfisko lietu centra sanāksme, lai izvērtētu, kuri pasākumi būtu īstenojami prioritāri ierobežoto līdzekļu situācijā.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partneru sēdē pirmdien tika piedāvāts risinājums demogrāfijas programmai 2018.gadā piešķirt papildu 12 miljonus eiro.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam esot jāatspoguļojas arī budžetā. Kopumā NA prasa 85 miljonus eiro, no tiem 30 miljonus jau šajā budžetā.

Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.

Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.

Foto: Saeimas kanceleja