• Tweet

Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, plāno atbalstīt arī darba devēji.

Ministrija rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11. darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11. darbnespējas dienai.

Taču Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12. darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Darba devēju ieskatā ir jārod līdzsvarotāks sadalījums starp darba devēja izmaksām un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem pauž, ka VM ierosinājums ir atbalstāms, norādot, ka darba ņēmējs varētu trīs dienas gadā ņemt slimības dienas bez slimības lapas, jo ne vienmēr ir vērts tik īsa laika posma dēļ noslogot ģimenes ārstu prakses. Atklāts vien paliek jautājums par to, cik ilgi pirms tam darba ņēmējam par slimību ir jāinformē darba devējs.

Lai gan ministrija norāda, ka šī priekšlikuma plusi ir ne tikai saistīti ar sloga mazināšanu darba devējiem, bet arī ar pārkāpumu novēršanu, finansiālajiem un cita veida ieguvumiem, tomēr tā arī apzinās, ka, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels, tādējādi apdraudot arī citus kolēģus.

“Mūsu interesēs ir veseli darbinieki, kuri vēlas strādāt,” pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka LTRK biedriem ir svarīgi, lai uzņēmēji un valsts nepamatoti netērētu līdzekļus un slimības lapu izmantošana nenotiktu negodprātīgos nolūkos.

Jau ziņots, ka šādu priekšlikumu LM izteikusi, jo 2014. gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016. gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014. gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016. gadā – 3,9 miljoni eiro.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus neatbalsta.

Foto: Valsts kanceleja