Pēc PVN samazināšanas augļu, ogu un dārzeņu cenas saruktu par 3%-12%

Pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pazemināšanas no 21% līdz 5% augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%-12%. Tā intervijā LTV raidījumam “Tieša runa” norādīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS).
Valdība turpina vērtēt ZM ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.
Jau marta sākumā Zemkopības ministrijas izveidotās darba grupas nozaru eksperti vienojās aicināt valdību samazināt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.
Kā intervijā klāstīja Arnītis, pašlaik ir dažādi aprēķini par to, cik lielā mērā vajadzētu sarukt Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenām pēc iespējamās PVN likmes samazināšanas līdz 5%. Taču šim samazinājumam vajadzētu būt 3%-12% apmērā.
Pēc viņa sacītā, ZM jau tikusies ar abām Latvijas pārtikas tirgotājus pārstāvošajām organizācijām, kas esot solījušas, kas cenas veikalu plauktos augļiem, ogām un dārzeņiem samazinātos atbilstoši PVN likmes samazinājumam.
“ZM galvenais mērķis, cenšoties panākt PVN likmes samazinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir celt šo jomu konkurētspēju. Šim sektoram ir “lielas manevra iespējas ēnu ekonomikā”, taču tas nav liels un PVN likmes samazināšana šiem produktiem būtiski neietekmētu valsts budžetu, ” noradīja Arnītis.
Viņš norādīja, ka, ja PVN likmes samazināšana minētajiem produktiem dos pozitīvu efektu, proti, šajā sektorā pieaugs nodarbinātība, ražošana un nodokļu ieņēmumi, tad varētu vērtēt iespēju pazemināt PVN citiem pārtikas produktiem. PVN likmes samazinājums līdz 5% būtu būtisks, taču tikai tā varētu panākt ievērojamu efektu.
Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrijas atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu teikts, ka ZM priekšlikums nav atbalstāms.
FM norāda, ka vairākkārt ir vērtēta iespējamās PVN likmes pārtikas precēm samazināšanas sekas, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā un uzņēmumu ieiešanu legālajā tirgū.
ZM savā ziņojumā uzsver , ka šis lēmums samazinātu valsts budžeta ieņēmumus ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem, bet vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9% līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt pat 6,7% . Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.
Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālāk