ZZS: Edmunda Sprūdža pašvaldību referendumu likumprojekts draud saasināt etniskos konfliktus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā ir izstrādāts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, par kuru pašvaldībās notiek plašas diskusijas.
Zaļo un Zemnieku savienība (turpmāk – ZZS) uzskata, ka pašvaldības referendums ir būtisks un nepieciešams instruments demokrātijas stiprināšanai vietējās pašvaldībās. Tomēr sasteigts un nepārdomāts tiesiskais regulējums pašvaldību referendumu ieviešanai var radīt neatgriezeniskas sekas pašvaldību normālai ikdienas darbībai, apdraudot sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Vakar pēc Ministru prezidenta V.Dombrovska tikšanās ar ZZS frakcijas deputātiem, arī premjera viedoklis par valdības ministra E.Sprūdža sagatavoto likumprojektu bija negatīvs.
E.Sprūdža likumprojektā tiek pieļauta iespēja pašvaldībās rīkot referendumus par jautājumiem, kas var vēl vairāk saasināt etnisko spriedzi. Piemēram, likumprojektā nav noteikti ierobežojumi rīkot referendumus par svešvalodu plašāku izmantošanu vietējo pašvaldību darbā, pieļauta tendencioza ielu nosaukumu maiņas iespējamība, kā arī jaunu un pretrunīgu pašvaldībās svinamu svētku paredzēšana.
ZZS norāda, ka likumprojekts pārkāpj Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikto par ierobežojumu pašvaldībām noteikt jaunus pienākumus, neparedzot to finansēšanas avotus. Tāpat bez uzmanības ir atstāts jautājums par referendumu iniciētāju finanšu avotiem, kas joprojām ir būtisks jautājums notikušā valodas referenduma gadījumā. Arī reklāmas jautājumi likumprojektā ir atstāti bez ievērības.
Turklāt likumprojektā paredzēts pašvaldības referendumus rīkot par tādiem jautājumiem, par kuriem jau šobrīd tiesību aktos paredzētas publiskās apspriešanas procedūras, piemēram, par pašvaldību attīstības stratēģiju un par jaunu objektu būvniecību. Tāpat kā panākumu E.Sprūdžs nosauc lemjošo pašvaldības referendumu ieviešanu, kaut arī pašvaldības jau šobrīd var noteikt savos nolikumos gadījumus, kad publiskās apspriešanas rezultāts ir ar pašvaldības lēmuma spēku.
Pašvaldības domes atlaišanas procedūra, ko paredz izstrādātais likumprojekts, jau šobrīd ir noteikta pašvaldības likumā un darbojas.
Par pašvaldības referendumu likumprojektu nav panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk