• Tweet

Šobrīd, it kā aizstāvot uzņēmējus vai tomēr darbojoties kādu konkrētu tirgus dalībnieku interesēs, Konkurences padome (KP) kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) mēģina uzsākt cīņu ar pašvaldībām, norādot, ko un kā viņiem darīt uzņēmējdarbības jomā, un kā dusmīga mamma rausta aiz auss par nepaklausību.

Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir gādāt par iedzīvotājiem un kārtību savā pilsētā, ir pavisam dīvaini, ka KP mēģina to ierobežot. Ir svarīgs rezultāts, kas paredz pilsētas vai novada attīstību, tāpēc, lai to nodrošinātu, ir nepieciešams izvēlēties uzņēmumus, kuriem var uzticēties un kuri vieš skaidrību, ka uzticētais darbs tiks paveikts. Nevis konkurences apstākļu radīšanai ir jāpieņem darbā sētnieks ar kaitīgiem ieradumiem un bez pieredzes tikai tāpēc, ka var to paveikt lētāk…protams, ja ierodas.

“Mēs gadu mēģinām panākt, lai Latvijas Konkurences likumā būtu tāpat kā Lietuvas Konkurences likumā norma, kas pasaka – pašvaldības, valsts iestādes nedrīkst komercdarbībā iejaukties, diskriminēt, radīt nepamatotas priekšrocības, neievērot konkurences neitralitāti (..),” pauž KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, liekot noprast, ka pašvaldības iesaistīšanās uzņēmējdarbībā nav pieņemama, būtībā liedzot vietvaram iespēju uz attīstību.

Piemēram, kā paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums, pašvaldība lemj par to, kam un kā uzticēt atkritumu apsaimniekošanu. Ja valsts šo pienākumu noņemtu no pašvaldības pleciem, tai varbūt pat būtu daudz vienkāršāk un komersanti tad varētu cīnīties savā starpā, un tad, lūk, būtu šī piesauktā konkurence.

Taču primāri pašvaldības uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību un, ja to nespēj izdarīt komersanti, tad pašvaldībai ir pat pienākums to paveikt pašai.

“Ja tiešām šajā teritorijā nav uzņēmēji, un viņi negūst peļņu, kas viņiem būtu pieņemama, tad tā ir sociālā uzņēmējdarbība, kur pašvaldība iet ar savu budžetu un to lietu sakārto,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.

Vai KP un LTRK ņems slotas savās rokās un mēzīs mēslus, ja pašvaldības nolīgtais uzņēmums nespēs nodrošināt nepieciešamo kvalitāti?

Atkritumu apsaimniekošana ir autonoma funkcija, kas uzticēta pašvaldībai. Nereti komersanti nemaz nav ieinteresēti veikt šos pakalpojumus, jo tos pavada virkne noteikumu un ierobežojumu.

„Ir regula, kas nosaka šī procesa gaitu. Ja regula netiek izpildīta, tad paredzēts naudas sods, ko, protams, nāktos atmaksāt pašvaldībai. Drošāk ir, ja atkritumu apsaimniekošanu uztic pašvaldības uzņēmumiem, jo šie uzņēmumi vadās pēc regulas, protams, komersantiem, iespējams, ir vairāk naudas, viņi iegulda līdzekļus un sagaida peļņu, bet ne visas pašvaldības to var sniegt,” skaidro Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības „Piejūra” valdes loceklis Ojārs Āboltiņš

Tāpat Āboliņš norāda, ka pašvaldības nosaka tarifu un tikai pašas var to mainīt, nevis komersanti, bet ja komersantam šāds tarifs nebūtu pa prātam, sadarbība tāpat nebūtu iespējama.

Varbūt KP un LTRK savas ambīcijas būtu jānomaina pret kārtīgu tirgus un situācijas izpēti? Vai tomēr ērtāk ir vicināties un dzenāt pašvaldības ar slotu?