• Tweet

Šodien, 25. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto plānu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas paredz būtiskas pārmaiņas nozarē un lielākas algas mediķiem.

Risinot samilzušo veselības aprūpes jautājumu, Ministru kabinets nolēma, ka tiks palielināts finansējums veselības nozarei, īpaši speciālistu atalgojumam, tiks reorganizētas iestādes un definētas robežas, cik daudz pašvaldības drīkst iesaistīties veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī tiks veidota jauna slimnīcu karte, mazākas ģimenes ārsta prakses, un beidzot inovatīvi medikamenti vēža pacientiem. Tie ir galvenie punkti, ko VM iesniedza valdībā un kuri ir guvuši zaļo gaismu.

Kā informē VM, jaunās izmaiņas paredz, ka augstākās sarežģītības veselības aprūpes pakalpojumi tiks koncentrēti uz lielākajiem veselības aprūpes centriem, vienlaikus veidojot veselības pakalpojumu tīklu tā, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama.

Slimnīcas turpmāk tiks sadalītas četros līmeņos – I līmeņa slimnīcās – terapija un hronisku pacientu aprūpe, 24 stundu neatliekamā palīdzība, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu gadījumā; ambulatorā ķirurģiskā palīdzība; ārstēšana iekšējo slimību gadījumā), II līmeņa slimnīcās – palīdzība 7 obligātajos profilos: terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija, III līmeņa slimnīcās – darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili un IV līmeņa slimnīcās – darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili (piemēram infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils u.c.).

Pašvaldību pienākums, savukārt, būs nodrošināt tos pakalpojumus, kas nepieciešami primārās veselības aprūpes līmenī, un novirzot tam nepieciešamo finansējumu.

Jaunā reforma paredz, ka tiks attīstītas ārstu komandas, paredzot brīvprātīgu iespēju veidot sadarbības tīklus ar citām ģimenes ārstu praksēm, tā nodrošinot pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu, veicinot kvalitātē balstītu darba novērtēšanu u.c.

Tiek plānota arī nozares cilvēkresursu problēmu risināšana, izmantojot uzskaites sistēmu, slodžu plānošanu, atalgojuma palielināšanu, medicīnas personāla piesaisti reģioniem, u.c. aktivitātes apstākļu uzlabošanai.

Reforma paredz veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, novirzot nozarei papildus 827,7 miljonus eiro.

Tāpat tiks ieviesta e –veselības sistēma, kas spēs nodrošināt informācijas pieejamību visām veselības aprūpes procesā iesaistītajām pusēm.

Veselības ministrijas izveidota darba grupa līdz š.g. 15.septembrim sagatavos detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, bet līdz 2018.gada 1.martam notiks diskusijas par pašvaldību lomu veselības aprūpē.

Redzams, cik spēcīgas ir mūsu balsis un, cik daudz var panākt, ja dara.

Foto: Hamza Butt/ https://www.flickr.com/photos/149902454@N08/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/