• Tweet

Līdz ar progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmju diferencēšanu darbaspēka nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka, pauž Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs.

Intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzņēmējs uzsver, ka jau šobrīd darbaspēka nodokļu sistēma ir sarežģīta. Jaunā nodokļu reforma sarežģītības pakāpi tikai palielinās.

“Jau tā sarežģītā sistēma kļūs totāli sarežģīta., vēl nevienam nav īsti skaidrs, kā tas darbosies,” sacīja Bergs.

Pēc viņa sacītā, grāmatvedības IT programmu uzņēmumiem tas nozīmēs sarežģītu darbu, un daļai izmaiņas nesīs papildu ienākumus. “Domāju, ka tie grāmatvedības uzņēmumi, kam pienākas bez maksas ieviest un sekot visām likumdošanas izmaiņām, šobrīd «plēš matus», jo nav skaidrs, kā to visu varēs ieviest. Savukārt tie, kam līgumos ir izmaiņas, kuras var pārdot klientiem par maksu, berzē rokas, būs pļaujas laiks,” pauda Bergs.

Runājot par ieceri ieviest progresīvo IIN likmi, Bergs pauda, ka valsts mūs ir piemānījusi. Viņaprāt, ar šādu soli realitātē darbaspēka nodokļi tiek palielināti, bet patēriņa nodokļi netiek aiztikti. Pēc viņa domām, iecerētā nodokļa progresivitāte būtu jāatceļ.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ietvaros nākamgad iecerēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro nākamgad, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro.

Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No 2018.gada 1.janvāra plānotas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt nodoklis ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā būs 20 procenti, bet ienākumu daļai virs 20 tūkstošiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā – 23 procenti. Nodokli plānots palielināt ienākumiem no kapitāla, kā arī no tā pieauguma, nosakot vienotu likmi 20 procentu apmērā līdzšinējo 10 vai 15 procentu vietā.

Paredzēts lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to plānots paaugstināt uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk plānots ierobežot līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50 procentu apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli.

Tāpat jaunais režīms paredz atteikšanos no UIN avansa maksājuma pēc 2018.gada 1.jūlija, kā arī paredzēts divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, apliekot ar IIN 10 procentu apmērā.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15 procentu apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 tūkstošiem uz 40 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt maksimālo algu šajā režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem paredzēts palielināt no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, plānots, ka no nākamā gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienests varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.

Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus. Nākamgad dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, kā arī spēļu automātiem un galdiem nodoklis pieaugs par 30 procentiem. Ar nodokli 20 procentu apmērā paredzēts turpmāk aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz trīs tūkstošus eiro, izņemot simtgades momentloteriju, kā arī preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/