Administratīvā sloga mazināšanai varētu ieviest “klusēšanas – piekrišanas” principu
Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi un šodien nodod starpinstitūciju saskaņošanai plānu, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest “klusēšanas – piekrišanas” principu. “Klusēšanas – piekrišanas” princips paredz, ka ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un komersants ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.
Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām bieži saskaras komersants, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību, kas nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai citu izpildāmo formalitāšu skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī administratīvo procedūru ilgums un nereti arī tiesiskā nenoteiktība, kuru lielākoties veicina atbildīgo iestāžu kavēšanās komersantu atļauju pieteikumu izskatīšanā.
Pasākumu plāna projektā “klusēšanas – piekrišanas” principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai šis princips spēkā stātos jau no nākamā gada.
Pakalpojumi, kuru sniegšanā “klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest visātrāk, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšana, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.
Vienlaikus EM vērtēs iespēju “klusēšanas – piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālāk