• Tweet

Latvijā ir salīdzinoši liels darbaspēka nodokļu slogs, tāpēc būtu vēlams to pārnest uz citām jomām, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, tādēļ ir jāvirzās tālāk ar nodokļu reformas apstiprināšanu. “Izmaiņas ir vajadzīgas, ja mērķis ir ko uzlabot. Izmaiņas ir pašsaprotama lieta, vienkārši jāvirzās uz priekšu,” pauda Biķis.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir salīdzinoši liels darbaspēka nodokļu slogs, tāpēc būtu vēlams to pārnest uz citām jomām. “Mēs noteikti uzņēmējdarbībā esam pozitīvi noskaņoti (…) No uzņēmēju viedokļa, īpaši svarīga ir reinvestētās peļņas ieviešana. Tas veicinās gan uzņēmumu investīcijas, gan tautsaimniecības attīstību kopumā,” sacīja uzņēmējs.

Runājot par to, ka palielinās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, viņš norādīja, ka šī nodokļa celšana dod iespēju veidot sasaisti veselības pakalpojumiem ar nodokļu nomaksu. Un veidot ļoti būtisku sistēmisku izmaiņu cilvēku domāšanai: “Ja es maksāju šo apdrošināšanu, es iegūstu veselības aprūpes pakalpojumu pilnā apmērā.” Biķis uaskata – tas ir ļoti pozitīvi, ja tādējādi varēs cilvēkus darbaspējīgā vecumā iesaistīt nodokļu nomaksā.

“Iecerētā nodokļu reforma ir skaidrs signāls, ka nodokļi ir jāmaksā,” uzsvēra uzņēmējs, piebilstot, ka cer, ka nākotnē sabiedrība spēs vienoties par to, ka daļa valsts apmaksātu pakalpojumu nav pieejami tiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas.

Tuvākajā nākotnē uzņēmēju izaicinājums ir atalgojuma palielināšana, lai novērstu darbaspēka izbraukšanu no valsts, norādīja Biķis.

Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija šonedēļ gaidāmajā Saeimas sēdē atbalstīs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā.

Nākamgad iecerēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro nākamgad, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No 2018.gada 1.janvāra plānotas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt nodoklis ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā būs 20 procenti, bet ienākumu daļai virs 20 tūkstošiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā – 23 procenti. Nodokli plānots palielināt ienākumiem no kapitāla, kā arī no tā pieauguma, nosakot vienotu likmi 20 procentu apmērā līdzšinējo 10 vai 15 procentu vietā.

Paredzēts lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to plānots paaugstināt uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk plānots ierobežot līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50 procentu apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām – pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10 procentiem no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par četriem tūkstošiem eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām – tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Lai palielinātu finansējumu veselības nozarei, plānots par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo nodokli – darba ņēmējiem nākamgad tās būs 11 procentu apmērā, bet darba devējiem – 24,09 procenti. Arī solidaritātes nodokli paredzēts novirzīt veselības aprūpes finansēšanai, kā arī sociālajai apdrošināšanai.

No 2018.gada paredzēts pienākums veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka tās izmaksātājs par autoratlīdzības saņēmēju maksās obligātās iemaksas piecu procentu apmērā pensijas apdrošināšanai. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, būs jāveic iemaksas pensiju trešajā līmenī vismaz piecu procentu apmērā. Ja ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro, sociālās iemaksas nebūs jāveic. Patlaban pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, sociālās iemaksas neveic vai veic tās no minimālās algas.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tas nozīmē nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Paredzēts, ka reinvestētajai peļņai nodoklis nebūs jāmaksā, taču sadalītajai peļņai tas būs 20 procentu apmērā. Šobrīd UIN likme ir 15 procenti. Aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar IIN.

Tāpat jaunais režīms paredz atteikšanos no UIN avansa maksājuma pēc 2018.gada 1.jūlija, kā arī paredzēts divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, apliekot ar IIN 10 procentu apmērā.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15 procentu apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 tūkstošiem uz 40 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt maksimālo algu šajā režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem paredzēts palielināt no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, plānots, ka no nākamā gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienests varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.

Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus. Nākamgad dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, kā arī spēļu automātiem un galdiem nodoklis pieaugs par 30 procentiem. Ar nodokli 20 procentu apmērā paredzēts turpmāk aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz trīs tūkstošus eiro, izņemot simtgades momentloteriju, kā arī preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Foto: Kschneider2991/https://pixabay.com/en/users/kschneider2991-4936815//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/