• Tweet

Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņu izstrādē ir pieļautas nopietnas kļūdas – “aiztikti nodokļi visā frontes līnijā”, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, piebilstot, ka nodokļu sistēma Latvijā ir jāpadara maksimāli vienkārša, lai ierobežotu nodokļu apiešanas iespējas.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka darbs pie nodokļu izmaiņām noritējis labi līdz maija sākumam – parādījās vēlme rast papildu finansējumu veselības aprūpei, un pēc tam pozitīvajām lietām saistībā ar konkurētspējas palielināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu “pārvilkta svītra”.

Izmaiņas nākamgad gaida gan uzņēmējus, gan grāmatvežus, un, pēc Rimšēviča vārdiem, notiks “milzīga putra”.

“Mums vajag izravēt vārdu “reforma”. Tā nav reforma, bet 2018. gada budžeta projekts,” sacīja Rimšēvičs, norādot, ka piedāvājumā ietvertās nodokļu izmaiņas nepalīdzēs paaugstināt konkurētspēju un efektivitāti.

“Tālāka nodokļu celšana Latvijā nav iespējama, un veselības aprūpes sistēmas finansēšanai ir jārod jauns ilgtermiņa risinājums, piemēram, jāievieš veselības apdrošināšana,” sacīja Rimšēvičs, norādot, ka Latvijas valsts ir nesakārtotās veselības sistēmas ķīlnieki.

“Tagad turpināsim dzīvot pa vecam un mest naudu melnā caurumā,” sprieda Latvijas Bankas prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien, 13. jūlijā, bez plašām debatēm atbalstīja vairāku ar nodokļu reformu saistītu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus.

Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.

Foto: Saeimas kanceleja