• Tweet

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir atbalstījusi ieceri kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzdot sniegt informāciju par fiziskām personām, ja to konta apgrozījums gadā būs pārsniedzis 15 000 eiro, lai šādi pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību.

Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija, trešdien, 12. jūlijā, Ministru prezidenta Māra Kučinska vadībā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē izskatīja Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam (Darba plāns) aktuālo statusu. Darba plāns ietver 63 uzdevumus, no kuriem 28 uzdevumi ir izpildīti, savukārt 34 uzdevumu izpilde vēl turpinās. Pēc Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem padome arī uzdeva iesaistītajām institūcijām vienoties par atsevišķu darba uzdevumu precizēšanu, kas attiecas uz ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecības nozarē.

Tā, piemēram, Ministru kabinetā apstiprinot Finanšu ministrijas pieteikto nodokļu reformu, kā arī pavadošos likumprojektus, valdība tostarp atbalstīja arī vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas stingrākai ierobežošanai.

Tika atbalstīta fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošana, nosakot pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par fizisku personu, ja tā konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Tāpat valdība lēma par informācijas atklātības un sabiedrības līdzdalības veicināšanu, publicējot informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības.

Reformas ietvaros tika nolemts, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības tiks ieviesta būvizstrādājumu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm un šīs kārtības paplašināšana uz visiem būvniecības pakalpojumiem. Tāpat PVN deklarācijas atšifrēšanas sliekšņa samazināšana tika noteikta no 1430 eiro uz 150 eiro, to attiecinot tikai uz darījumiem ar reģistrētiem PVN maksātājiem.

Padome izskatīja jaunās iniciatīvas, kas būtu iekļaujamās darba plānā. Tā, piemērām, būtu ieviešams efektīvs regulējums, nodrošinot, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek samaksāts, nerezidentam atsavinot citam nerezidentam Latvijā esošu nekustamo īpašumu.

Gadījumos, ja nerezidents atsavina Latvijā esošu nekustamo īpašumu citam nerezidentam, netiek samaksāts UIN no kapitāla pieauguma, jo nevar nerezidentam uzlikt pienākumu ieturēt nodokli cita nerezidenta vietā. Savukārt efektīvu nodokļa piedziņu no nerezidenta nevar īstenot, jo nekustamo īpašumu reģistrācija Zemesgrāmatā bieži ir novēlota. Ja rezidents (UIN maksātājs) iegādājas īpašumu no nerezidenta, nodoklis tiek ieturēts nerezidenta vietā un iemaksāts budžetā. Apgrūtinātas administrācijas dēļ samazinās iekasējamais UIN apmērs no nerezidenta.

Tāpat plānots nodrošināt efektīvu interneta vietņu bloķēšana un nelicenzētu operatoru pakalpojumu sniegšanu. Lai nodrošinātu efektīvu vietņu bloķēšanu un ēnu ekonomikas azartspēļu jomā ierobežošanu, plānots izvērtēt divus pasākumus – paredzēt soda sankcijas par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) rīkojumu neizpildi. Tāpat jāizvērtē iespēja bloķēšanas pienākumus deleģēt elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina galveno interneta plūsmu Latvijā, nevis mazajiem starpnieku operatoriem (tāda kārtība pastāv Igaunijā).

Padomes sēdē tika arī pieteikta iniciatīva, lai izvērtētu iespēju noteikt nodokļu depozīta veidošanu komersantiem, kuri piedalās publiskajos iepirkumos un kuriem ir bijuši pārkāpumi nodokļu nomaksas jomā (paredzēt nodokļu depozīta veidošanu visos posmos). Padomes dalībnieki vērsa uzmanību uz nepieciešamību arī turpmāk īpaši uzraudzīt nodokļu nomaksu publiskajos pasūtījumos, meklējot jaunus instrumentus tā nodrošināšanai.

Padome nolēma, ka jauno iniciatīvu iesniedzējiem ir jāsaskaņo uzdevumi ar atbildīgajām un iesaistītajām iestādēm un divu mēnešu laikā jāiesniedz FM saskaņotos uzdevumus iekļaušanai Darba plānā.

Foto: frycyk01/https://pixabay.com/en/users/frycyk01-5518660//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/