Jūlija vidū paredzēts pieņemt nodokļu reformas likumprojektus
Saeimā nodokļu reformas likumprojektus paredzēts sākt skatīt 13.jūlijā un pieņemt galīgajā lasījumā 21.jūlijā.
Pirmdien koalīcijas sēdē tika pieņemts lēmums paaugstināt minimālo algu līdz 430 eiro, taču vēl nav zināms, cik ilga laika posmā tas notiks, pēc koalīcijas sēdes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdošā koalīcija vienojusies, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 430 eiro. Taču vēl jāpanāk vienošanās ar sociālajiem partneriem par laika posmu, kāda tas varētu notikt.
Tāpat koalīcija atbalstu guva iecere ienākumiem no 55 001 eiro gadā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 31,4% apmērā. Valdība jau panākusi vienošanos, ka ar augstāko likmi tiks aplikti ienākumi virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Sākotnēji tika piedāvāts šos ienākumus aplikt ar 31% lielu likmi, bet pēc tam Finanšu ministrija piedāvāja šo likmi noteikt 33,5% apmērā, tādējādi to pielīdzinot līdzšinējai solidaritātes nodokļa likmei. Pēc FM aprēķiniem, arī šāda paaugstināta likme būtisku ietekmi uz lielo algu saņēmējiem neatstās, jo to piemēros tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs robežlielumu.
Tomēr pret šādu piedāvājumu iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka ar jauno nodokļu reformas ieviešanu motivācija palikt nodokļu sistēmā tiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz 55 000 eiro, noteikti samazinātos, ja saglabājas arī pērn ieviestais solidaritātes nodoklis.
LDDK apsver iespēju savu atbalstu nodokļu reformai atjaunot tad, kad valdībai būs skaidrs plāns un termiņi par to, kā tiks risināta nevienlīdzība un apkarota ēnu ekonomika.
Kā jau vēstīts, pirms nedēļas panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.
13.jūlijā Saeimā paredzēts lemt par likumprojektu nodošanu komisijām, 17.jūlijā plānots par tiem lemt pirmajā lasījumā un 21.jūlijā tos paredzēts pieņemt galīgajā lasījumā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk