• Tweet

Ģimenes ārstu streika laikā veselības aprūpi plānots nodrošināt ar rezidentu palīdzību, liecina Veselības ministrijas (VM) vēstule Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei.

Vēstulē “Par rezidentu iesaisti krīzes situācijā” ministrija universitātēm lūdz pārplānot rezidentūras studijas, nodrošinot 24 stundu dežūras – pa astoņām stundām. Izmaiņas VM lūdz veikt uz laiku, kamēr ģimenes ārsti nesniedz veselības aprūpes pakalpojumus.

Vēstules saturs nonācis arī portāla “Pietiek.com” rīcībā un tajā norādīts, ka rezidentu atlīdzība tiks noteikta atbilstoši “Rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumiem”. Ja veiktā darba apjoms pārsniegs šajos noteikumos noteiktu dežūru apjomu, paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) apmaksās arī to. Tas tiks darīts Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.

Tāpat VM lūdz rezidentu sarakstus un kontaktinformāciju nosūtīt NVD, kas koordinēs rezidentu dežūru vietas. Lūgts sniegt informāciju par ārstiem, kuri atbildīgi par rezidentūras organizāciju katrā specialitātē.

Vienlaikus lūgts informēt sarakstos iekļautos rezidentus un ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju katrā specialitātē, par rezidentu iesaisti krīzes situācijā un darba organizāciju šīs situācijas pārvaldīšanā.

Jau vēstīts, ka ar 3.jūliju Latvijas slimnīcās sāksies brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteiksies strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Kā zināms, ka saskaņā ar Saeimā maijā atbalstītajiem Ārstniecības likuma grozījumiem no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.

Lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.

Foto: Saeimas kanceleja