• Tweet

Ģimenes ārstu streiku pacientu organizācijas vērtē kā “organizatoriski sarežģītu”, iesakot pacientiem jau laicīgi noskaidrot, vai ārsts piedalīsies streikā.

Intervijā Latvijas Radio pacientu organizāciju apvienības “Sustento” pārstāve Iveta Neimane norādīja, ka jo īpaši cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ģimenes ārstu streika laiks būs sarežģīts. “Visiem cilvēkiem, kuriem ir kādas hroniskas vai paredzamas slimības, manipulācijas, par to parūpēties iepriekš – proti, piezvanīt iepriekš un noskaidrot, vai ārsts piedalīsies streikā,” iesaka Neimane.

Ģimenes ārstu streika laikā pacientiem kritiskajos gadījumos palīdzēs ārstu palīgi un māsas, tā šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Viņa uzsvēra, ja pacientam būs veselības problēmas, kas apdraudēs dzīvību, ārsti sniegs palīdzību. Tāpat, ja streika laikā pacients vēlas vienoties par maksas vizīti, tā būs ārsta izvēle.

Veide informēja, ka sākot no 3.jūlija, kad sāksies streiks, ārsti nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes.

Jau vēstīts, ka ar 3.jūliju Latvijas slimnīcās sāksies brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteiksies strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Kā zināms, ka saskaņā ar Saeimā maijā atbalstītajiem Ārstniecības likuma grozījumiem no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.

Lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.

Foto: Saeimas kanceleja