• Tweet

Ar pašreizējo nodokļu stratēģijas “produktu” mēs taisnā ceļā “stūrējam” uz to, lai pēc 2020.gada Latvijā iestātos krīze un turpinātos strauja iedzīvotāju samazināšanās, pauž Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

“Nodokļu reformas mērķis bija darīt visu, lai būtiski palielinātos tādu uzņēmumu skaits, kuri spēj maksāt labas algas un attīstīt eksportu (…) ar pieņemtajiem lēmumiem politiķi ievērojami attālina visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tādēļ nevaram atbalstīt šādu nostāju,” pauž Endziņš.

Biznesa vide izmaiņas nodokļu sistēmā gaida jau gadiem, jo līdz šim tika piekopta “citrona izspiešanas” politika, kas nozīmēja arvien jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo pacelšanu, liekot tos samaksāt apzinīgajiem uzņēmējiem. “Mēs jau ilgstoši esam teikuši – jāmeklē ieņēmumi no ēnu ekonomikas, radot tādu sistēmu, kur nomaksāt nodokļus ir vienkāršāk nekā to nedarīt. Tāpēc arī noticējām esošajam ministru kabinetam un kopā meklējām risinājumus. Pašreiz jūtamies piekrāpti,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “cilvēki turpina aizbraukt, tāpēc jāmeklē steidzami risinājumi, ko realizēt iespējams jau no nākamā gada sākuma.”

Uzņēmēju organizācija arī norāda, ka pirms paaugstināt nodokļus, vispirms jāpārskata pašreizējie tēriņi, lai neveidotos situācija, kad bizness maksā līdzekļus valsts budžetā, bet tie tiek negodprātīgi iztērēti. “Mēs esam pārliecināti, ka vismaz 10% izdevumu ir nelietderīgi, tādējādi valsts budžetā ir iespējas atrast naudu daudzu izdevumu segšanai, tostarp veselībai,” saka J.Endziņš.

LTRK norāda, ka pašreizējie koalīcijas padomes ierosinājumi ir pilnīgā pretrunā ar pērn augustā parakstīto vienošanos, ka premjers Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir atkāpušies no dokumenta būtības un noliktajiem mērķiem, tādējādi norobežojamies no gala produkta, aicinām atgriezties pie 9.augusta vienošanās.

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

Pirmdien panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Foto: Valsts kanceleja