Vissliktākais “Brexit” scenārijs ir, ja Lielbritānijas izstāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES) beigsies bez rezultātiem. Tad 2019.gada 30.martā “mēs pamostamies situācija, kurā ir atpakaļ muita, visa veida robežkontrole”, tie ES pilsoņi, kas dzīvo Lielbritānijā, dzīvo tur bez kādas garantijas un Lielbritānija var pieņemt jebkādus likumus, pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Pirmdien, 19.jūnijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē aizsāktas vēsturiskas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Abas puses vienojušās par sarunu tālāko gaitu un prioritātēm.
Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības. Tas aizsāks divu gadu garu “Brexit” procesu – līdz 2019. gada 29. martam jāpanāk vienošanās par pilnīgu izstāšanās pabeigšanu.
Pēc pirmās tikšanās Eiropas Komisijas sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē norādīja, ka pirmajā kārtā tiks risinātas aktuālākās problēmas, lai mazinātu “Brexit” radīto nenoteiktību.
Kā intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pastāv nopietns risks, ka 2019. gada 29.martā “Brexit” sarunas beidzas, bet nav panākta vienošanās par jaunu attiecību modeli. Pēc viņa sacītā, tad 2019.gada 30.martā “mēs pamostamies, un ir atpakaļ muita, ir atpakaļ visa veida robežkontrole”, un visi ES pilsoņi dzīvo Lielbritānijā bez jebkādām garantijām”.
“Tas būtu sliktākais variants, un tas ir tikpat slikts pašai Lielbritānijai, jo visa tirdzniecība, kādu mēs zinām tagad, beidzas un visas ES valstis piemēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas standartus, ievedmuitas mūsu precēm un britu precēm Latvijā. Un ir produktu grupas, kur var ievedmuita var sasniegt 33% – 35 %,” norādīja ministrs.
“Pasaules panorāmas” apkopotā informācija liecina, ka pēc dažādām aplēsēm Lielbritānijā dzīvo un strādā aptuveni 100 000 Latvijas valstspiederīgo, tiek pieļauts, ka patiesais skaitlis varētu būt pat lielāks.
Jau vēstījām, ka saistībā ar “Brexit” vienošanās jāpanāk ar daudziem jautājumiem, tostarp par turpmāko sadarbību ekonomikas un drošības jomā. Lielbritānijas premjere Terēze Meja iecerējusi pamest Eiropas Savienības vienoto tirgu, bet panākt jaunu vienošanos par savstarpējās tirdzniecības iespējām. ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Tāpat nozīmīgs jautājums būs finansiālās saistības – cik daudz Lielbritānija ir parādā Eiropas Savienībai. Jau izskanējis, ka tā dēvētā izstāšanās cena varētu būt 60 miljardi eiro. Vēl jāvienojas par Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nākotni.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Foto:HypnoArt/https://pixabay.com/en/users/HypnoArt-202249//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
1,049 skatījumi
