• Tweet

“Finanšu ministrija ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu piedāvājusi aizstāt līdzšinējo regulējumu, kas par būvniecībā nodarbinātajiem no 1.jūlija paredzēja veikt sociālās apdrošināšanas avansa maksājumus, kā arī noteikt galvenā būvuzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju. Apspriežot jauno piedāvājumu, lēmām to virzīt pieņemšanai Saeimā jau šonedēļ, ņemot vērā, ka darba laika uzskaite elektroniski būtu efektīvāks līdzeklis ēnu ekonomikas ierobežošanai, kas būvniecības nozarē joprojām saglabājas ļoti augsta,” komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola deputātiem apliecināja, ka risinājums par elektronisku darba laika uzskaiti panākts, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai sadarbībā ar būvnieku organizāciju pārstāvjiem pārskatot pagājušā gada nogalē pieņemto regulējumu. Ņemot vērā panākto vienošanos, elektronisku darba laika uzskaiti plānots attiecināt uz jebkuriem būvdarbiem, ne tikai uz publiskajiem iepirkumiem, kuru izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. Ministre, aicinot grozījumus pieņemt steidzamības kārtā, uzsvēra, ka tiem jau no 1.jūlija būtu jāaizstāj prasība par galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēja darba ņēmēju.

“Būvniecības nozare ir pirmā, kurai likums uzliks par pienākumu elektroniski reģistrēt visus būvlaukumos strādājošos, un plānojam, ka tai sekos arī citas jomas, kur vēl arvien vērojams augsts ēnu uzņēmējdarbības īpatsvars,” pauda D.Reizniece-Ozola.

Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Likuma grozījumi paredz, ka elektronisko darba laika uzskaiti un tā kontroli nodrošina galvenais būvdarbu veicējs, un sistēmā būs jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā būs jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam.

Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.

Atbalstu elektroniskas sistēmas ieviešanai komisijas sēdē šodien pauda gan būvnieku pārstāvji un atbildīgās ministrijas, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji, paužot pārliecību, ka tas mazinās krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī ļaus efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā.

Savukārt Saeimas Juridiskais birojs vērsa deputātu uzmanību uz vairākām likumprojekta nepilnībām, tostarp par personas datu uzkrāšanu un apstrādāšanu un nepieciešamību paredzēt atbildību par prasību neievērošanu.

Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana paredzēta divos posmos. Vispirms no šī gada 1.oktobra tā būs jāievieš būvlaukumos, bet otrajā posmā – no 2019.gada 1.janvāra – uzskaites sistēmā uzkrātos datus plānots nodot glabāšanai vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta komisija aicinās Saeimu likumprojektu iekļaut 22.jūnija sēdes darba kārtībā, piešķirt tam steidzamību un izskatīt gan pirmajā, gan arī otrajā lasījumā, informē komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/