• Tweet

Alu divlitreņu pudelēs Latvijā aizliegs no 2018.gada 1.janvāra, ceturtdien, 8.jūnijā, nolēma Saeima, izskatot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Pārdošanas aizliegums noteikts no 2018.gada 1.janvāra, paredzot pārejas periodu produkcijas realizācijai ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam. “Tas faktiski nozīmē, ka plastmasas “divlitrenēm” no veikalu plauktiem būs jāpazūd līdz 2018.gada aprīlim”, izmaiņas iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā raksturoja komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, piebilstot, ka nākamais solis būtu pilnīga atteikšanās no plastmasas iepakojumiem alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē.

Otrreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi noteic, ka alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus lielajās plastmasas pudelēs, kas saražoti līdz 2017.gada 31.decembrim, būs atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018.gada 31.martam.

Saeima šī gada 11.maijā galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, aizliedzot pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs no 2020.gada 1.septembra. Valsts prezidents likumprojektu nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, iebilstot par nesamērīgi garu pārejas periodu, kā arī rosinot vispār atteikties no alkoholisko dzērienu fasēšanas plastmasas iepakojumos.

Aizliegums attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem.

Saskaņā ar izmainām alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus būs aizliegts pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

“Šie ir būtiski ierobežojumi, lai mazinātu alkohola patēriņu Latvijā pēc vairāk nekā 25 neatkarības gadiem un nākotnē nepieļautu šāda alkohola nonākšanu veikalu plauktos. Uzskatu, ka sabiedrība mērķtiecīgi tiek nodzirdīta vairāku gadu garumā,” iepriekš uzsvēra R.Naudiņš.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Alkohola patēriņš Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

Foto: Saeimas kanceleja