• Tweet

Sociālo iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu, lai rastu finansējumu veselības nozarei, ir vislabākais un taisnīgākais variants, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Reizniece – Ozola norādīja, ka koalīcijas darbs finansējuma rašanā veselības nozarei vērtējams pozitīvi. “Vienprātība beidzot ir panākta, tāpēc tagad pēc iespējas ātrāk ir jāpanāk lēmums,” uzskata ministre.

Viņa norādīja, ka Finanšu ministrija vēlas, lai nodokļu reforma tiktu pieņemta pēc iespējas ātrāk, jo termiņi ir ierobežoti. Runa esot gan par par finansējuma avotu veselības nozarei, gan par kompromisa rašanu ar Eiropas Komisiju (EK).

Lai gan valdībai šobrīd jāizšķiras par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai sociālā nodokļa celšanu, finanšu ministre par labāku un godīgāku variantu atzīst sociālā nodokļa celšanu.

“Manuprāt, tas ir taisnīgāks un labāks variants, jo tam ir arī pozitīva progresivitāte” norādīja ministre, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir pieņemt šo reformu ar ilgtermiņa sekām, kā arī iet uz priekšu un neatkāpties no laika grafika, un pieņemt reformu septembrī, lai nākamgad tā stātos spēkā.

Atsevišķs risinājums tiks meklēts mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, kuri nemaksā sociālo nodokli.

Finanšu ministrija iesniegšot pilnu nodokļu reformas paketi un tad diskusiju gaitā varēs to labot, jo reformu vajadzētu pieņemt ne vēlāk kā septembrī.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.

Foto: Finanšu ministrija