• Tweet

Saskaņas centra deputāti, kas daudz kritizējuši līdzšinējo integrācijas politiku, izrādās, nav ne lasījuši, ne apsprieduši jaunās integrācijas pamatnostādnes. Tā vietā vairums saskaņieši norāda: ja netiks izpildītas viņu izvirzītās prasības, partija gatava iniciēt jaunus referendumus, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Viens no ieteikumiem jaunajā integrācijas pamatnostādņu programmā ir starp latviešiem un mazākumtautībām pēc iespējas sekmēt tās vienojošās attieksmes, kas jau pastāv. Kā labs piemērs minēta Latvijas dibināšanas diena 18. novembrī, ko atzīmē 66% latviešu un 46% cittautiešu, bet jauniešu vidū attiecība ir ļoti iepriecinoša – tur 18.novembri pozitīvi vērtē 98% latviešu skolēnu un 79% krievu skolēnu. Taču, izrādās, ka Saskaņas centrā, kas daudz kritizējis līdzšinējo integrāciju, nav ne lasījuši, ne apsprieduši tai veltītās jaunās programmas.

Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins raidījumam “Nekā Personīga” norādīja, ka “mums ir atsevišķi cilvēki, kuri profilējas šajā jautājumā, proti, Cvetkova un Reskājs.”

Taču raidījums noskaidroja, ka arī vienīgie divi nosauktie deputāti nespēja pateikt, ko domā par saliedēšanas vai integrācijas dokumentiem.

Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāte Irina Cvetkova atbildēja, ka neesot gatava atbildēt uz “šiem jautājumiem, jo neesot sagatavojusies.” Savukārt, deputāts Vladimirs Reskājs atbildēja, ka neesot gatavs apspriest integrācijas pamatnostādņu dokumentu.

Tā vietā saskaņieši aicina vienkārši izpildīt vairākus viņu vēlētājiem patīkamus darbus. Skaidri pateikt, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem.

“Nekas briesmīgs nav noticis, ja nepilsoņi, nodokļu maksātāji, piedalās pašvaldību vēlēšanās un spriež tīri par saimnieciski komunāliem jautājumiem,” domā Agešins.

Spēkā paliek arī iepriekšējā prasība: atļaut krievu valodas lietojumu pašvaldībās, kur dzīvo īpaši daudz krievvalodīgo.

“Es domāju, mēs varētu tomēr ļaut cilvēkiem runāt un komunicēt ar civildienesta ierēdņiem tajā valodā, kurā viņi griežas pie viņiem. Bet te es nerunāju par kaut kādām konkrētām likuma izmaiņām, es runāju vienkārši par neaizliegšanu to darīt,” skaidro Reskājs.

Saskaņieši rosina veidot plašāku naturalizācijas centru tīklu, lai mudinātu attālāku rajonu nepilsoņus iziet pilsonības iegūšanas procedūras.

Vienlaikus lielākā daļa Saskaņas frakcijas deputātu atzīst: ja nekas nemainīsies, viņi turpinās rīkot vai atbalstīt protesta referendumus, tai skaitā, par Saeimas atlaišanu.

“Es nevaru izslēgt iespēju, ka varu arī parakstīties par Saeimas atlaišanu,” “Nekā Personīga” atzina Agešins. Atbalstu idejai par jaunu referendumu Saeimas atlaišanai raidījumam pauda arī Saskaņas centra deputāti Ivans Ribakovs un Jānis Tutins.

Pēc likuma gan tas nevar notikt ātrāk kā gadu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Tomēr valdošajās partijās tādam scenārijam jau gatavojas un spriež par valsts pamatu drošāku sargāšanu, piemēram, nosakot, ka turpmāk referenduma iniciēšanai vajadzēs nevis 10 tūkstošus parakstu, bet vismaz vienu desmito daļu no vēlētājiem. Esot arī stingrāk un laikus jākontrolē referenduma rīkotāju nodomi un naudas avoti, un vairāk nekā līdz šim tiek gaidīts arī no specdienestiem.

“Mani arī uztrauc tas, kādā veidā tas notiek, kā cilvēku, kam ir pieeja valsts noslēpumiem, kam ir tiesības zināt. Kāpēc tikai tagad šī informācija, kāpēc tā nav bijusi ātrāk? Jo, manuprāt, ir vieglāk risināt problēmu, kura ir radusies un kura ir redzama, nevis pēc tam mēģināt to novērst. Tā kā tie, es domāju, ir jautājumi, kas ir aktuāli Drošības padomē, ko vada prezidents un, es domāju, tie tiks turpināti,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Avots: nra.lv