Gaidāma Trasta komercbankas administratora Ilmāra Krūma nomaiņa

Gaidāma Trasta komercbankas maksātnespējas administratora Ilmāra Krūma nomaiņa. Viņš jau gada sākuma negaidīti iesniedza atlūgumu, lai šo ienesīgo vietu atstātu, taču tiesā domas mainīja un teica, ka vēlas darbu turpināt.
Tikmēr lietas ar Trasta komercbankas klientiem sarežģījušās. TV3 raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess un administratoru tur aizdomās par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Pret Krūmu sāktā kriminālizmeklēšana viņam vairs neļauj darbu turpināt. Un komisijai būs jānozīmē jauns administrators. Aizkulisēs ap šo amatu jau sākušās sīvas cīņas.
Tieši pirms gada un diviem mēnešiem tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu. To neaizvēra tāpēc, ka kredītiestāde bankrotēja. Licenci bankai atņēma par pārāk lielo iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās. Par bankas likvidatoru tiesa iecēla finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalstīto Ilmāru Krūmu. Pieredzējušā maksātnespējas administratora uzdevums – tirgot bankas īpašumus un iegūto naudu atdod noguldītājiem.
Gada laikā atgūti 111 miljoni. Arī Krūma atlīdzība par šo darbu nav pieticīga – vairāk nekā 6 miljoni. Ja sākot saimniekot Krūmam, bankas aktīvi bija lielāki par parādiem un naudai vajadzēja pietikt, tad gada sākumā izrādījās, ka banka novesta līdz bankrotam. Šī vai cita iemesla dēļ Krūms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedza atlūgumu. Viņu no amata varēja atcelt tikai tiesa. Pienākot tiesas dienai, Krūms domas mainīja.
“Jūs saprotiet, strādāt veselu gadu paaugstinātas spriedzes apstākļos – katram cilvēkam ir savs limits. Es sākot darbu, nezināju, ka šis objekts ir tik smags objekts,” tā intervijā šonedēļ apgalvo Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms. Viņš 18.aprīlī tiesā iesniedzis motivētu atkāpšanās vēstuli, bet jau atkal iesniegtie dokumenti nav bijuši pilnīgi. Līdz pirmdienai Krūmam dots laiks trūkumu novēršanai atkāpšanās pieteikumā. Bet jaunākie notikumi vēsta, ka tas vairs nebūs jādara.
Krūma darbību kontrolējošā komisija ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs. Komisija lūdz informāciju, kas dotu pamatu Krūmu no amata atcelt. Atbilžu vēstuļu saturs esot slepens un komisija šonedēļ interviju atteica.
TV3 zināms, ka par Krūma klupšanas akmeni kļuvis Francijas mēbeļu ražotāja Miliboo iesniegums policijā. No sabiedrības 2015.gada augustā tika izkrāpti 412 500 eiro un nozagtā nauda nonāca ārzonas firmas kontā tobrīd vēl strādājošajā Trasta komercbankā. Naudu par nozagtu atzina tiesa Latvijā. Francijas uzņēmums pieprasīja savu naudu atpakaļ. Tomēr Krūms to nesteidzās atdod arī pēc tiesas sprieduma un tiesu izpildītāja rīkojuma. Viņš līdzekļus ielika kopējā kontā un lika gaidīt.
Zv.advokāts, „Miliboo s.a.“ pilnvarotais pārstāvis Lauris Liepa norāda, ka situācija ir vienkārša un skaidra un to ir viegli pārbaudīt, ka klienta nauda pret klienta gribu tika ieskaitīta Latvijas komercbankā „Trasta komercbankā“ svešas personas kontā. “Un šis pārskaitījums tika atzīts par prettiesisku. Nauda, kas nonāk svešā kontā bez īpašnieka ziņas ir noziedzīgi iegūta. Līdz ar to klients un viņa advokāts sagaidīja, ka likvidators atdos tos atpakaļ tai personai, kurai tie ir prettiesiski atņemti.”
Kad arī pērn oktobrī Krūms par noziedzīgi iegūtiem atzītos naudas līdzekļus neatdeva sūdzības iesniedzējam, Francijas sabiedrības pilnvarotie vērsās Valsts policijā. Šogad nauda atdota, taču ir jau par vēlu. Par tiesas sprieduma nepildīšanu pret Krūmu sākts kriminālprocess.
ENAP ir uzsākts kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem Trasta komercbankas likvidācijas procesā. Un pagaidām likvidatoram Ilmāram Krūmam tiek inkriminēts viens likuma pants. Viņam ir statuss – persona, kuram ir tiesības uz aizstāvību.
Krūms sacīja, ka šis jautājums Latvijā nav noregulēts. Viņš vadījies no starptautiskās prakses, un par noziedzīgi iegūtiem atzītos līdzekļus nav nekavējoties atdevis to likumīgajam īpašniekam.
Vaicāts, vai viņš atzīst vainu, Krūms norāda, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam bija taisnība un esmu to gatavs pierādīt tiesā.
Kriminālprocesā aizdomās turēta persona nevar vadīt bankas maksātnespējas procesu. Un Krūmu tiesa drīzumā atcels no amata. Par viņa pēcteci Trasta komercbankā jau iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija virzīja advokātu un maksātnespējas administratoru asociācijas ētikas komisijas vadītāju Armandu Rasu. TV3 zināms, ka martā notikušajā tiesas sēdē Krūms centās nepieļaut Rasas nonākšanu viņa vietā un nomelnoja savu kolēģi , sniedzot tiesā materiālus par Rasas it kā interešu konfliktu. Rasas advokātu birojs esot savulaik pārstāvējis kādu Trasta komercbankas kreditoru.
Krūms vada maksātnespējas administratoru asociāciju, kur jau no 2008.gada saimnieko viņa kolēģis Māris Sprūds. Slavenākais Latvijas administrators Sprūds saņēmis atlīdzību par savām konsultācijām arī Trasta komercbankas likvidācijas procesā.
Abiem administratoriem ir ciešas saites ar Nacionālo apvienību. Krūms savulaik strādājis kopā ar Saeimas deputātu Gaidi Bērziņu. Krūms un Sprūds nacionālajai apvienībai dāsni ziedojuši.
Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks pirms divām nedēļām Saeimas Budžeta komisijai trešajam lasījumam iesniedzis priekšlikumu Kredītiestāžu likumā. Tas paredz jaunu aizliegumu kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru, ja pēdējo divu gadu laikā viņš bijis šīs kredītiestādes kreditora pilnvarotais pārstāvis. Komisija šonedēļ atbalstīja ierosinājumu. Ja par šo Parādnieka priekšlikumu nākamceturtdien nobalsos Saeimā, tad Armandam Rasam ar likuma spēku būs liegts ieņemt Krūma vietu Trasta komercbankā.
Ja Krūmu no amata atcels, un tam vajadzētu notikt drīzumā, viņš būs pirmais maksātnespējas administrators, kuram Finanšu un kapitāla tirgus komisija uztic vadīt bankas likvidāciju un pēc tam par pārkāpumiem no amata atsauc. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedēļas otrajā pusē tomēr izlēma vērsties tiesā ar pieteikumu par likvidējamās “Trasta komercbankas” administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. Komisija esot konstatējusi, ka Krūma rīcība neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, un tā komisijas vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālāk