• Tweet

Trūkstošie miljoni eiro veselības aprūpes nozarei jāmeklē, ieviešot iedzīvotāju iemaksas, šorīt intervijā LTV “Rīta Panorāma” pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb 1% no bruto algas “Vienotībai” ir nepieņemama. Ašeradens uzskata, tā vietā veselības nozari var finansēt no iedzīvotāju iemaksām.

“Šis ir virziens, kurā vajadzētu skatīties, bet nevajag sabiedēt iedzīvotājus, jo tā būtu valsts veselības apdrošināšana un lielāko daļu tāpat finansētu no budžeta,” uzsver ministrs.

Viņš atgādināja, ka veselības nozarei trūkst vairāk nekā 600 miljoni eiro, un arī viens no nodokļu reformas mērķiem bija atrisināt tieši šo problēmu. Tāpēc pašlaik valdībai jāizvēlas finansēšanas modelis, un “Vienotība” uzskata, ka ir jādiskutē par valsts veselības apdrošināšanu un iedzīvotāju personalizētiem maksājumiem.

Ministrs gan uzsvēra, ka pagaidām nav nekādu konkrētu lēmumu par veselības aprūpes finansēšanas modeli, arī valsts sociālās apdrošināšanas modeļi var būt dažādi.

Jau ziņots, ka “Vienotība” paziņojusi, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt 1% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir nepieņemama.

“Īstenojot šo ieceri, nodokļu reforma faktiski tiks īstenota uz pensionāru un citu mazaizsargāto sabiedrības grupu rēķina, jo, kā zināms, VSAOI to šībrīža apjomā neietver citu pakalpojumu finansēšanu. Novirzot 1% no VSAOI veselības aprūpes finansēšanai, 2020.gadā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets zaudētu vairāk nekā 90 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katram pensionāram šāda reforma gadā “izmaksātu” vidēji 190 eiro,” norāda Vienotība.

Partija pauž, ka jau šobrīd ir pamatotas bažas par to, vai solītais neapliekamā minimuma palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums mazāko algu un pensiju saņēmējiem spēs segt gaidāmās inflācijas radītās izmaksas.

Frakcija arī atgādina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš šādu ideju kategoriski noraidījusi un lūgusi to svītrot no Nodokļu politikas pamatnostādņu projekta.
Reformas mērķim jābūt sociāli atbildīgai nodokļu politikai, kas spēj ģenerēt pietiekamus budžeta ieņēmumus, lai pastāvīgi un augstā kvalitātē garantētu iedzīvotājiem visus valsts pamatpakalpojumus un sociālo atbalstu, uzsver partijas deputāti.

Foto: Saeimas kanceleja