• Tweet

Neko nedarot, uzlabot valsts konkurēt spēju neizdosies, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

“Reformējot jau konstatējām, ka šis ir īstais laiks, lai veiktu reformas. Brīdis ir izvēlēts pareizs. Izņemot veselības aprūpi pārējie cipari un aprēķini iztur to fiskālo telpu. Protams, jebkuras tālākās atkāpes ir bīstamas,” pauda premjers.

Viņš uzsvēra, ka ir pārliecināts, ka reformām pamats ir ielikts jau ar līdzšinējo darbu. “Latvijas Bankas sākotnējā prezentācija un mērķis, kāpēc viņu izpratnē ir nepieciešama reforma, ir uzņēmējdarbības un konkurētspējas paaugstināšana. Bet mēs pretī liekam sociālo nevienlīdzību. Kaut kā ir jāsabalansē šīs lietas. Es ceru, ka tas ir risināms. Mums ir aptuveni 300 000 cilvēki, kas nesaņem minimālo alu vai saņem tikai minimālo,” norādīja Kučinskis.

Savukārt, par veselības aprūpes finansējumu, viņš teica, ka jāatgriežas pie sarunas par veselības apdrošināšanu kā alternatīvu plānu sistēmas sakārtošanai. Vienlaikus Kučinskis atzīst, ka ir diezgan naivi domāt ka labklājība nokritīs no gaisa.

Jau vēstīts, ka noteikt finansējuma avotu veselības jomai pieprasīja koalīcijas partija “Vienotība”, pretējā gadījumā tā nebūtu gatava atbalstīt nodokļu reformu. Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb “dzīvesstila” uzņēmējiem.

Foto: Valsts kanceleja