• Tweet

Sākot ar nākamo, 2018. mācību gadu skolās un pirmsskolās bērniem un jauniešiem no 1,5 līdz 18 gadiem Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un tam atbilstošu mācīšanas pieeju, lai rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tā ietvaros radīta pilsoniskā iniciatīva “Atklāj sevi un savas skolas kompetenci!”.

Kā Latvijas Radio atklāj Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, Juglas vidusskola ir viena no iniciatīvas iniciatoriem, un trešdien skolā notiks oficiālā brīvprātīgo skolu tīkla darbības atklāšana.

Brīvprātīgā skolu tīkla uzdevums ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību un inovācijas metodiskā darba jautājumos skolā, novadā un Latvijā, īstenojot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Tīkla darbībā ir aicinātas iesaistīties visas ieinteresētās izglītības iestādes no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, iekļaujot gan vispārējās, gan profesionālās, gan interešu un kultūrizglītības iestādes.

Kā uzsver Melle, Izglītības ministrijas projektā kompetenču izglītību izmēģinās aptuveni 100 skolas, taču brīvprātīgo skolu tīklā var iesaistīties daudz vairāk iestāžu, kurām ir sava pieredze kompetenču izglītībā, ar kuru tās var dalīties.

Laikā līdz 10. maijam brīvprātīgā skolu tīkla darbības pamatprincipus izstrādāja vairāk nekā 80 dažādu izglītības iestāžu pārstāvju iniciatīvas grupa, diskutējot par aktuālajiem jautājumiem. Pēdējā darba grupas tikšanās reizē tika apstiprinātas trīs koordinējošās izglītības iestādes pirmajiem 6 mēnešiem – Liepājas Raiņa 6.vidusskola, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija un Siguldas Valsts ģimnāzija. Katra koordinējošā skola ir izvēlējusies vienu prioritāti, kuras ietvaros citām izglītības iestādēm piedāvās trīs aktivitāšu ciklu sešu mēnešu periodā.

“Skolās kompetencēs balstītā pieeja nav nekas jauns, un mums likās svarīgi apzināt šo pieredzi,” skaidroja Melle, piebilstot, ka to, kā skolas tieši organizēs darbu un kā notiks pieredzes apmaiņa būs atkarīgs no pašu skolotāju vēlmēm iesaistīties un sadarboties.

Jau vēstīts, ka satura pārskatīšanas mērķis ir mazināt šobrīd dominējošo sadrumstalotību un fragmentārismu, pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi, izolētu prasmju attīstību. Līdztekus pamatprasmju jomām (valodas; sociālā un pilsoniskā; kultūras izpratne un māksla; matemātika un datorzinātne; dabaszinātnes un inženierzinātnes; veselība un fiziskā aktivitāte) plānots saturā visās jomās iestrādāt mācīšanu domāt, radošumu, digitālo pratību, pašvadību, sadarbību, līdzdalību.

Viens no būtiskiem projekta uzdevumiem un izaicinājumiem vienlaikus – īstenot Latvijā līdz šim neierastu praksi – pedagogu kopīgu mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī. Tas ir īpaši svarīgi, jo projekta rezultātā plānots skolām dot lielāku brīvību organizēt mācību darbu, savienojot dažādus tematiskos moduļus katras jomas ietvaros un starp jomām, integrējot vairākus mācību priekšmetus, piedāvājot skolēniem iedziļināšanās pieredzi apjomīgāku uzdevumu, projektu darbu, mācību ekskursiju veidā u.tml. Dažādu priekšmetu pedagogiem regulāri jāsatiekas, lai kopīgi izvirzītu mērķus skolēniem un plānotu, kā tos sasniegt, izvērtētu skolēnu sniegumu un apspriestu nepieciešamos uzlabojumus. Skolas vadībai jādomā par šī darba organizāciju un virzību. Šis būs viens no būtiskiem uzdevumiem pieejas aprobācijā 100 pilotskolās – izmēģinot praksē, kā šādu darbu var organizēt skolās, ar kādiem šķēršļiem saskaras pedagogi, skolu vadība, kādas prasmes un atbalsts nepieciešams.

IZM projekta ietvaros notiks profesionālās kompetences pilnveides mācības 6000 pedagogiem 100 pilotskolās (pirmsskolās un skolās, kuras piedalās aprobācijā). Paralēli, izmantojot pilotskolu pieredzi, tiks rīkotas arī mācības visu Latvijas pirmsskolu un skolu vadības komandām.