• Tweet

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atturīgi vērtē Latvijas iespējas palielināt budžeta deficītu nodokļu reformas ieviešanai, norādot, ka to iespējas ir ļoti ierobežojošas.

Dombrovskis intervijā LTV “Rīta panorāmai” atgādināja, ka Latvija jau iepriekš lūgusi atkāpi no budžeta deficīta griestiem saistībā ar veselības aprūpes reformu, un pērn tas ir atļauts. Arī šogad Eiropas Komisija saņēma Latvijas pieprasījumu veselības aprūpes reformas dēļ palielināt budžeta deficītu no pieļaujamajiem 1% līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta.

Viņš gan nedeva skaidru atbildi, vai Latvijai ir izredzes saņemt EK atļauju palielināt budžeta deficītu reformas ieviešanai. Dombrovskis uzsvēra, ka EK prioritāte ir nodokļu sloga mazināšana cilvēkiem ar maziem ienākumiem un fiskālā disciplīna.

“Parasti gan dalībvalstis lūgumus atkāpties no deficīta iesniedz līdz ar nacionālo reformu programmu, bet tā jau ir iesniegta, taču ir bijuši precedenti, kad valstis ar šādiem lūgumiem vērsušās vēlāk, ” atzina Dombrovskis.

Dombrovskis arī atteicās vērtēt nodokļu reformas plānu, norādot, ka pašlaik ir izskanējušas ļoti daudzas versijas, nevis viena konkrēta.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets lems par Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam, tādējādi paužot atbalstu nodokļu reformas sākšanai.

Jau vēstīts, ka nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Foto: Valsts kanceleja