Lembergs: Latvija nav tikai Rīga, vienlīdzīgas attīstības iespējas jānodrošina visā valstī
Nereti dzirdam apgalvojumu, ka katrs Latvijas novads ir unikāls, ar savām vērtībām un tradīcijām, un ir neatņemama mūsu valsts sastāvdaļa. Realitātē gan šie ir tikai vārdi bez dziļākās nozīmes, jo patiesā situācija liecina, ka pašvaldību darbs netiek pietiekami novērtēts. Kaut vai salīdzinot situāciju starp Latvijas pilsētām, – nevienlīdzība ir acīmredzama. Galvaspilsēta un dažas pilsētas Pierīgā aug un attīstās, kamēr tālākos reģionos iedzīvotāji lemti bezdarbam un nabadzībai.
Reģionu krasā atšķirība ir aktualizējusi jautājumu par ekonomikas un investīciju sekmēšanu pašvaldībās. Līdz šim situācija bijusi gaužām nevienmērīga – lielākā daļa valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu aizplūduši uz Rīgu, tādējādi ignorējot tos 89 novadus, kuru pašvaldības organizē gan saimniecisko darbību, gan cenšas sniegt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, veiksmīgi rūpējoties par novada attīstību. Situāciju, kad ES finansējums koncentrējas atsevišķos attīstības centros, par absolūti nepieņemamu uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš rosina pārdalīt ES fondu līdzekļus par labu reģioniem. Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta un finanšu ministres.
Kā intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” norāda Lembergs, Rīgā attīstības līmenis jeb IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, ir virs 100%. Tie ir 2014. gada dati, jaunāki pašlaik nav pieejami.
“Es pieņemu, ka šobrīd tas varētu būt apmēram 110%, savukārt, piemēram, Latgalē, un faktiski arī pārējā Latvijā – ap 40 – 45%. Un līdz ar to arī Latgalē ir tāda pat atbalsta intensitāte kā Rīgā un tā ir par maza, lai tur ievilinātu uzņēmējus. Vārdu sakot – jāizvēlas, vai ir viena Rīga un pārējā Latvija atmirst vai tomēr Latvija attīstās, tajā skaitā attīstās visa Latvija, kas ir ārpus Lielrīgas reģiona,” uzsver Lembergs.
Viņš rosina valdībai Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā līdzšinējo 35% vietā.
Tā kā Lembergs šobrīd pilda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta pienākumus, tad viņš šā gada sākumā asociācijas vārdā rakstīja vēstuli Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu, prasot, vai šādas Latvijas valdības veiktas iespējamas izmaiņas neietekmēs kopējo fondu līdzekļu apjomu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka naudas apjoms nemainīsies. Valdībā Lembergs vērsies partijas ”Latvijai un Ventspilij” vārdā, jo asociācijā ne visi izmaiņām piekrīt.
Pēc Lemberga vārdiem, ierosinājums varētu stāties spēkā apmēram 2 gadus pēc tā brīža, kad Latvija procedūru uzsāks. Šo viņš atzīst par visai piemērotu laiku pārmaiņām. “Latvijai jāizšķiras – vai attīstās Rīga un tā sasniedz augstu attīstības līmeni attiecībā pret ES vidējo, pārējā Latvija atmirst – tā ir monocentriskā attīstība. Jeb arī Latvija attīstās visa un tiek veicināta visur,” norāda Lembergs, piebilstot, ka Rīgā šī atbalsta intensitāte uzņēmējdarbības stimulēšanai paliktu tā pati – 35% un galvaspilsēta zaudētajos nepaliktu.
Lai arī finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola (ZZS) atbalsta Lemberga ierosinājumu, pagaidām valdība nav apspriedusi šo jautājumu. Katrā ziņā, Latvijas attīstības politika beidzot ir jāmaina, jo pašreizējā pieeja ir kritiski bīstama Latvijai kā neatkarīgai valstij. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no tā, kurā novadā dzīvo.
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains
Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...
Lasīt tālākIeviesīs elektronisko reģistrēšanos automašīnām ārējās sauszemes robežas šķērsošanai
Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos. No 1.oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot šo robežu...
Lasīt tālākBrīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks
Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu un brāzmainu laiku
Šīs nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Debesis klās mākoņi, kas valsts teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, vietām arī pērkona lietusgāzes. Arī...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākArī turpmākajās dienās turpināsies lietavas
Kā maija pēdējā nedēļā, tā jūnija sākumā Latviju sasniedza daudz nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, atnesa lietavas. Arī turpmākajās dienās un jaunajā nedēļā...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaidāms lietus
Maija pēdējā nedēļā Latvijas teritoriju šķērsoja vairākas nokrišņu zonas, tomēr laiks saglabājās silts – dienās lielākajā daļā valsts teritorijas termometra stabiņš pakapās...
Lasīt tālāk