• Tweet

Iemesls, kāpēc bēgļi Latviju pamet, ir saistīts ar to nespēju izdzīvot mūsu valstī. Kā intervijā raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, Latvijā bēgļu ekonomiskās izdzīvošanas iespējas ir mazākas nekā citās Eiropas valstīs.

“Bēgļu gaitās cilvēki dodas visā pasaulē, bet šajā gadījumā – runa ir par liela apjoma cilvēku plūsmu. Latvija iesaistījās bēgļu uzņemšanas procesā, jo tas ir kopīgs Eiropas process, turklāt Sarkanais Krusts iesaistījās tajā jau tad, kad neviens cits ar to negribēja nodarboties,” atzīst Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Viņš atzīst, ka vairums – aptuveni 70% no visiem bēgļiem ir ekonomiskie bēgļi un tie Latviju ātri vien atstāj, jo šajā valstī nav iespējams izdzīvot.

Kā zināms, šobrīd Latvijas valdība un Saeima turpina diskusijas par to, kā Latvijā nodrošināt bēgļu izdzīvošanas iespējas.

Saeima aprīļa beigās atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz mainīt pabalsta izmaksas kārtību bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām. Izmaiņas ļaus saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu, ja personai nav pietiekamu līdzekļu. Tas būs līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam, taču kopējais bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām pieejamais pabalsta apmērs netiks mainīts, jo saīsinās uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu.

Jaunā kārtība praktiski nozīmēs to, ka pirmajā mēnesī persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kurai nav pietiekami līdzekļu, varēs saņemt finansiālu atbalstu divu mēnešu pabalsta apmērā, lai varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

Pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro, paredz Ministru kabineta noteikumi. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti 97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.

Pabalstiem paredzētais esošā finansējuma kopējais ietvars netiks mainīts. Tas iespējams, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies 10 mēnešus līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no 9 uz 7 mēnešiem.

Likumprojekts precizē arī atsevišķus jautājumus par patvēruma meklētāju veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī personu pārcelšanu un pārmitināšanu.

Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 1.jūnijā.

Foto:Bykst/https://pixabay.com/en/users/bykst-86169//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/